DIY Vainags
Pēdējā mēnesī jūtos kā tāds susliks, kas visas labās lietas
sastūķē aiz vaigiem, aizstiepj uz savu migu, saliek čupiņā un turpina skriet
pēc jaunām lietām. Kā tas izpaužas? Pavisam vienkārši – esmu sakrājusi idejas
apm. 12 rakstiem un cik esmu uzrakstījusi? Necik!
Nu nekas, ar novēlošanos, bet labojos un tādēļ šodien kā
veiksmīgā adventes laika noslēgumā pastāstīšu sava vainaga stāstu…
Kādā vēsā rudens vakarā, kad liels ļaužu pulks bija
sapulcējies pie viesmīlīgas… Nē, nē, šoreiz ne tā!
Un tātad. Kad pārvācos, centos paņemt tik daudz, lai savāktu
savu, bet tik maz, lai visam pietiktu vietas. Viena no tādām lielākām lietām
bija puķu pods. Nopirku to savai dracēnai, bet izrādās, par mazu, citām puķēm
par lielu. Nu neko, uzliku podu uz tam paredzētā šķīvīša un iebāzu dīvāna kasē.
Pa virsu vēl nez ko, nez ko un ciet, hjū, aiztaisījās…
Te nu mēs nonākam pie tā vēsā rudens vakara, bet galvenais
tajā visā ir tas, ka uz dīvāna jau aktīvi sēžam ik dienas, ne tikai vēsajos
vakaros ar lielajiem ļaužu pulkiem. Vienu reizi kaut kas nobrakšķ, ēēē… citā
dienā atkal kaut kas nokrakšķ, atveru dīvānu, pods vesels, bet nu, tai vakarā,
pārāk traki nokrakšķ un nobrakšķ… pēc jaukās pasēdēšanas veru vaļā un lūk ko
ieraugu pašā apakšā… puķupods vesels, bet šķīvītis salūdzis smalkos gabalos,
vietām pat putekļos saberzts… āāāā, apskaidrība kas par trokšņiem.
Bet kā jau mēdz gadīties, uznāk skopums mest kaut ko ārā, it
īpaši, ja salūzt tik interesanti ka šoreiz. Maliņa vesela, tikai vidiņš
izlūzis, perfekts aplis. Ko darīt? Varētu aptīt, bet glabāt nav kur, un te nu
nāk palīgā jaukā dzīvokļa līdzīrniece, draudzene un biedrs, bet ne tavarišs, un
iesaka, ka tas varētu kļūt par adventes vainagu.
Līdz adventei viena nedēļa. Nolemjam, ka dabūsim šķīvi uz
kura uzbērsim jūrmalas smiltis, vidū ieliksim vienu sveci, kaut kur vēl skujas.
Izklausās labi.
- Pirmā advente: Ir aptītais vainadziņš, tumši zaļš šķīvis, svece – lieldienu spainītis.
- Otrā advente: Viss iepriekš minētais un radinieku jociņi par spainīti.
- Trešā advente: Svece tiek nomainīta un smaržīgo sveci stikla traukā.
- Ceturtā advente: Tas pats, kas trešajā. Uz galda uzziedējusi Ziemassvētku puķe, jeb Puancetija
Jā apņemšanās ir, bet dzīvojot pilsētā, aktīvi strādājot un mācoties nav laika meklēt skujas, un beigās nolēmām, ka nav ko šķīvi noslēpt ar smiltīm.
Tā lūk ir pagājusi pirmā mūsu advente jaunajā mājā:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru