Rotko muzejs

Rotko muzejs

Nu tā:) Jau atkal kāds ceļojums... Šoreiz jau tad, kad vasaras prieki beigušies un ir sācies darbs, bet ne vienmēr strādāšana nozīmē ko garlaicīgu..:)

Citāts no manas elekrtoniskās dienasgrāmatas. Tā kā labi uzrakstīts, negribas velreiz visu pārrakstīt.

Iespēja fotogrāfēties

( 2013.gada 22.augusts)

     "Šodien beidzot ir tā diena, kuru tik ļoti gaidīju visu vasaru. Kopā ar darba kolektīvu braucam uz Daugavpili par godu bd 50 gadu jubilejai.

Rotko reprodukcijas

     Jau vakar vakarā  paskatījos laika ziņas, kuras nevarētu saukt par diži iepriecinošām. Tieši Daugavpils pusē sola lietu. Tomēr, lai kā arī būtu, lietussargu līdz neņēmu, tā pat, kā neņemu      papildus apavus un vēl nez ko. Tikai siltāku džemperi, ja nu atgriežoties ir ļoti auksts. 

pleneristu darbi

     Mūsu ceļojuma autobuss kavējās un nevienu tas neiepriecina. Lielākoties cilvēki uztraucās, ka priekšā ceļš tāls un garš. Kad beidzot autobuss ir klāt, visi sasēžamies un aiziet. Visu ceļu, apm. 3/5 h lasu grāmatu. Laiks man paskrien ātri. Pat nemanu, ka esam jau klāt. Gide visu laiku kaut ko stāsta mikrofonā, bet ātri vien saprotu, ka    man nav vēlmes iedziļināties apkārtnes vēsturē.

Foršais atpūtas stūrītis muzeja telpās

Pilsēta pilsētā..

      Pirmā pietura maiznīca Liepkalni. Padzirdu, ka mums atvēlētais laiks ir 5-8min. Nodomāju, ka tik īsā laikā kafiju dzērājiem nekāda pasēdēšana neiznāks. Beigās izrādās, ka maldījos un mums ir 40min laika. Ātri bez lielas intereses izskrienu cauri maiznīcas veikalam un nopērku vienu austiņu, cerībā, ka būs tik garda kā Puķītēs (ļoti brīnišķīga maiznīca Liepājā). Nu nezinu, vai tik pat laba tā maizīte,  bet pietiekami. Kafejnīcā vēl kefīriņu paņemu un kopumā tās bija gardas brokastis. Pēc šīs kafijkefīrpauzes braucām  tālāk.

Pēteris Martinsons

     Kad iebraucām Daugavpilī, pirmais ko apmeklējām bija  Marka Rotko muzejs. Latvijas ebreju izcelsmes mākslinieks, kurš bērnību pavadījis Daugavpilī, pārējo mūža daļu Amerikā, tādās kā bēgļu gaitās. Muzejs bija interesants. Sastāvēja no četriem korpusiem.

Tikai dažas no varnām

     Pirmais ko apskatījām bija Rotko. Interesantas instalācijas, izveidotas no baltiem, dažāda izmēra molbertiem. Uz tiem ar projektoru rādīja Rotko bērnības laika fotogrāfijas, un stāstīja par viņa dzīves gaitām. Ekskursijā mūs pavadīja gids. Interesanti, ka šajā zālē bija skārienjūtīgs ekrāns uz kura   bija iespēja aplūkot info par šo mākslinieku, par viņa līdzgaitniekiem, un dažādus mākslas darbus. Pretējā pusē bija iespēja nofotografēties uz senās Daugavpils fona un nosūtīt bildi uz e-pastu.

     Citā zālē bija iespēja palūkot mākslinieka gleznu kopijas. Tikai vienā telpā bija izlikti 6 oriģināldarbi. Tos pētot netīšām pielīdu par  tuvu un sāka kaukt signalizācija. Par laimi es nebiju vienīgā, kam izdevās satraukt šo sargājošo aparātu. Tad vēl tur ir izveidota klusuma istaba labirinta galā. Labirints no augstām melnām sienām ar Rotko citātu, labirinta vidū telpa ar melnu un zaļu gleznu, un soliņš. Mums teica, ka tur varam palamāties uz mākslinieku un paslavēt sevi, vai otrādi.

Lai gan Rotko gleznas ir it kā vienkāršas, to mērķis ir parādīt emocijas. Pie tām ir iespēja meditēt lūkojoties gleznā, saskatīt sevi. Interesanti... Tā kā mums bija maz laika, nebija iespējas pārbaudīt šo teoriju praksē.

     Nākamajā sektorā bija, cik es sapratu, pleneristu darbi, bet no māla.

    Augšējā stāvā mākslinieces Silvas Linatres gleznu izstāde „Atspulgi”. „Krāsas ir mana spēle, lai dzīve nebūtu tik garlaicīga; es nepārtraukti spēlējos.” (S. Linatre). Ne gluži Rotko stilā, bet tuvu tam.    

   Tad apskatīju mākslinieka Salamona Geršova gleznu izstādi. Diemžēl neatradu izstādes nosaukumu, bet gleznas interesantas.

      Un tad vēl tikko mirušā podnieka Pētera Martinsona darbi izstādē „Spēle”. Radās iespaids, ka viņam ļoti patīk vārnas. Interesanti viņa darbos bija tas, ka viņš necentās mālu nogludināt un darbus taisīt perfektus. Ļoti iedvesmojoši.

     Pēc ekskursijas pa muzeju devāmies ekskursijā pa pilsētu pilsētā. Daugavpils mūris apjož lielu teritoriju, kurā atrodas Rotko muzejs, 5 dzīvojamās 5stāvu mājas un daudz dažādu ēku, kura saglabājušās no cara laikiem. Skola, māja, kurā pats Nikolajs I apmeties 13reizes 5gadu laikā. Parks ar vienīgo tāda veida strūklaku pasaulē, izveidota no 3 lielgabaliem. Tā kā nav naudas, liela daļa  māju  nav atjaunotas un slīgst iznīcībā. Cerība, ka līdz 2030 gadam kaut kas mainīsies.

Kad visu apstaigājām, devāmies uz autobusu, kurš mūs nogādāja uz divām baznīcā un tad uz pilsētas centru. Pa ceļam uz baznīcām redzējām jūdu mošeju, bet diemžēl braucot neizdevās nofotografēt. Vienā  no luterāņu baznīcām padomju laikos bija ierīkota basketbola zāle  ar visām ģērbtuvēm un dušām. Otra bija pareizticīgo baznīca, kura ir iekļauta tūrisma programmā līdz ar to tikām iekšā bez svārkiem un lakatiem galvā. Gribējām tikt iekšā katoļu baznīcu, bet izrādās, tur

iepriekš jāpiesakās. 

Salamons Geršovs

    Pastaiga pa pilsētas centru bija īsa un aša. Laiks mums bija atlicis maz, jo mūs gaidīja Sventes muižā uz vakariņām. Pastaigas laikā redzējām augstskolu, kultūras namu, parku, ugunsdzēsēju depo un vietu, kur mīl satikties vietējie jaunieši – piemiņas vieta represētajiem un uzspridzinātai  baznīcai.

Strūklaka

   

 
Pēc šī gājiena sēdāmies atkal autobusā un uz muižu.
Muiža skaista, maza ēka. Interesanti, ka tai blakus mini lielveikals un karavīru tehnikas muzejs. Vakariņas mūs jau gaidīja.

    Sasēdāmies pie galdiņiem pa 4ri un mums pasniedza lasi ar dārzeņiem. Par godu bd 50gadu  jubilejai pacēlām šampaniešu glāzes. Baudot vakariņas cilvēki stāstīja, kādi bija pirmie iespaidi sākot strādāt šajā  iestādē. Saldajā Pana cota - ļoti salds saldais ar saldu ievairījumu. Mierīga jauka pasēdēšana sveču gaismā pēc garās dienas...

Pareizticīgo baznīca

    Un tad jau garais ceļš uz mājām. Ļoti nāk miegs, knapi turu acis vaļā, ļoti gribu pabeigt lasīt savu grāmatu. Jau tuvojoties Rīgai apkārt paliek tumšs. Palūdzu šoferim, lai mani izlaiž uzreiz pie jaunā tilta. Braucu mājās ar mikriņu.

    Mājās pārnākot uztaisu tēju, pabeidzu pēdējo nodaļu grāmatā un nolemjam ar Andreju noskatīties filmu. Knapi neaizmiegu… Kur man bija prāts vēl ko skatīties… Labi ka nākamajā dienā brīvs.."

Svētā vieta

Luterāņu baznīca

Pilsētā daudz māju ar šadiem smukiem balkoniņiem

Pilsētas parks

    Tā lūk. Man liekas, ka vēl neviena mana dzīves vasara nav bijusi tik pilna ar visādiem interesan
tiem notikumie. Tāda sajūta, ka beidzot es dzīvoju:)










P.S. Ceru, ka ar to viss mans gads nebeigsies un būs vēl kas interesants...

Augstskola

Saldumiņš:)

Silva Linarte "Miglodama saule lēca"

Foto no personīgā albuma