Pesto mājās...

 

Jau iepriekšējā rakstā atskatījos uz saulaino vasaru un neņemot vērā to, ka ārā pašlaik snieg ziemassvētku dziesmu cienīgs sniegs, mans prāts ir pievērsies saulainam gardumam - tomātu pesto;)

Iespējams kaut kad esmu skatījusies kāda pesto receptes, bet tā kā sastāvdaļas ir nojaušamas, nolēmu pagatavot šo ņammu pati. 

Atliek tikai kārtīgi izlasīt sastāvu un aiziet…

Mana versija:

•    6 šķēles saulē kaltētu tomātu
•   2 ķiploka daiviņas
•   Sviests
•   Extra virgine olīveļļa
•   2 ēd. karotes parmezāns (vienreiz lieku, citreiz nē, oriģinālā receptē, tas ir , uz burciņas ir minēts kā sastāvdaļa.)
•    Baziliks (vislabāk jau svaigs, bet der arī kaltēts)

Tomātus sagriezu mazos gabaliņos, jo savādāk mana elektriskā kafijas dzirnaviņas neņem pretī un neko nemaļ. Iespējams, ja mājās ir kārtīgs blenderis, tad ir iespējams tomātus samalt smalki, jo smalki, tādā kā pastā, bet man sanāk mazos gabaliņos. Varētu domāt, ka tomātos jau tā daudz eļļas un neko daudz klāt vairs nevajag, bet tā nav. Kad tomāti samalti, tie ir pasausi un uzsmērēt uz maizītes neizdosies. Tādēļ pievienoju olīveļļu. Otro reizi kad gatavoju, pievienoju arī sviestu, jo tad vieglāk smērējama masa. Zinu, ka galvenokārt pesto lieto pie makaroniem, bet manā mājā tas ir iecienīts ar cepeškrāsnī, vai tosterī grauzdētu maizīti. Konkrētu daudzumu elļai un sviestam

nosaukt nevaru, jo vados pēc tā cik masa paliek vijīga. Galvenais, lai netek un, ir kāds mitrumiņš, lai maize kaklā nesprūst.

Noteikti jāpieliek ķiploks. Tas dod īpašu smaržu. Pēdējo reizi gatavojot aizmirsu par baziliku un atcerējos tikai rakstot šo garadarbu. Secinājums, garša nav sliktāka ari bez bazilika, jo tomātiem tas jau pievienots. Ja ir vēlme var pievienot sarkano papriku asumam (pulverī), vai cukuru, ja tomāti ir par skābu. 

Nu tāda lūk maza receptīte šajā ziemas vakarā.

Domāju, ja ieliek mazā, skaistā burciņā un apsien ar lentīti, sanāk brīnišķīga dāvana kādam, kuram tu noteikti zini, garšo pesto.

Foto no interneta resursiem