Otreizējā pārstrāde

Maisiņu soma, 

vai soma no maisiņiem?

      Jau vairākus gadus gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence runāt un domāt par ekoloģiju, otrreizējo pārstrādi, resursu taupīšanu u.t.t.

Es esmu cilvēks, kuram patīk izmēģināt visu ko jaunu, atjaunot dažādas vecas lietas, vārdu sakot būt aktīvam.

     Pirms pāris gadiem (nav ne jausmas cik, visdrīzāk ne vairāk kā pirms 4-5iem) atradu internetā dažādas idejas par otrreizējo materiālu izmantošanu. Patiesībā es to vairāk sauktu kā materiālu izmantošanu ne tam, kam tas ikdienišķi paredzēts. Piemēram, ja cilvēks nopērk skaistu papīru, lai uzšūtu apģērbu, tā gluži nav otrreizējā pārstrāde. Drīzāk būtu jāsavāc visas vectēva kratās avīzes un no tām kas jāuztaisa ( Vienu periodu savā dzīvē gribēju ar vecajām skolas kladēm izlīmēt sev grīdu, vai arī sienas. Nevarēju nolemt kā labāk un tā arī neko neizdarīju. Nu manas klades jau sen kā nav zem viena jumta ar mani :D).

     Rokoties pa internetu uzgāju ideju kurā no maisiņiem cilvēki uzada un uztamborē somas, dažādus aksesuārus u.c. Nu tad ideja rokā, jāizmēģina man arī. Tā kā tajā laika gribējās tādu kā mugursomu – maisiņu, likās baigi laba doma. Devos uz Rīgas centrāltirgu meklēt piemērotus maisiņus. Tā kā tur uz katra stūra tirgo maisiņus, nebija nemaz tik grūti atrast sev tīkamus. Tajā laika nebija liela krāsu izvēle, tādēļ paņēmu  zilganzaļus un vecrozā miskastes maisiņus. Ļoti negribējās prastus melnus. 

Tā mēs salokām

      Atnākot mājās ķēros pie darba. Uztamborēju stingru, apaļu pamatni. Tad taisnstūra formā somu (nezinu, ka lai vēl to daļu nosauc). Šodien ienāca prātā, ka labāk būtu bijis adīt uz riņķi kā ada zeķes, jo tad nebūtu savienojuma vieta. Izklausās jau ātri un vienkārši, bet darbs paņēma kādu nedēļu. Es nekad neesmu bijusi adīšanas fans un maisiņus pirms adīšanas vēl bija jāsagatavo. 

Tamborējums

 

Sagriezts maisiņš

Miskastes maisu gareniski saloka trīs daļās un sagriež apm. 2cm platos gabaliņos. Kad attin vaļā iznāk apaļa nepārtraukta maisiņa strēmele. Sasien kopā ( skat. bildē ), veidojas pavediens no kā var adīt. Siet vajag uzmanīgi, jo maisiņš tomēr var saplīst. Par mezgliņiem nevajag uztraukties, adot un tamborējot viņi iejūk rakstā:) Kamēr es mocījos ar savu lielo somu, mana mamma ātri uztamborēja mazu somiņu (gandrīz kā telefona maciņš), no melnajiem miskastes maisiņiem. Sanāca ļoti glīts, mīksts. Man turpretim soma sanāca diezgan asa, jo maisiņi ir biezāki. Ļoti jādomā arī par rakstu kādu izvēlas, jo vairāk izciļņu, jo kodīgāk. 

Solis nr. 1

        Kad biju pabeigusi šīs divas detaļas, mans entuziasms bija diezgan noplacis un es ieliku šo dabu kastē un tad skapī. Tā viņa nogulēja tur vairākus gadus (pārvākšanos pārcieta), līdz vakar mammai ienāca prātā, ka jāpabeidz man tā soma. Nu ko vilku ārā un skatījos, kas vel darāms. Par laimi

Solis nr.2

mamma bija tik laipna un satamborēja visas detaļas kopā, jo ja cilvēks adatu rokā nav turējis ilgu laiku, nekas labs tur nevar sanākt. Es uztamborēju striķi ar ko savilkt somu ciet – izdevās labs :D

Solis nr.3

Pietamborējām rokturi (nu tā vairs nav īstena mugursoma) un mammai bija iedvesma uztaisīt puķes (rotājumus).

Solis nr.4

  

Maisiņu soma, 

vai soma no maisiņiem

   Tāds lūk mans piedzīvojums ar maisiņiem un rokdarbiem apvienojumā. Galvenais atcerēties, ja grib uztaisīs kaut ko tamlīdzīgu, padomāt kas tas būs un cik tuvu ādai grib nēsāt, jo biezāks maiss, jo asāks, kodīgāks adījums. Tamborējums ir maigāks, bet biezāks, stingrāks, blīvāks.

P.S. Izmantoju nometnē kā dušas piederumu maisiņu.

Lai veicas:) 

Bildes nointerneta resursie un personīgā arhīva