pirmdiena, 2013. gada 11. februāris

Slinkot nedrīkst, jeb kā es šuvu kaķim gultu.

Nu tad tā:)
Sesiju veiksmīgi esmu nokārtojusi, lai gan vienu nakti man pat murgi rādījās, ka 4niekus esmu saņēmusi. Bet par laimi, tie bija tikai murgi un mans atestāts no tā nav cietis.

Beidzot atkal ir laiks, lai izdarītu kaut ko ārpus mācību lauka un es veicu 1h rokdarbu.

Tiem, kas nezin, man ir kaķis Pēda - viņš. Vārds par godu zaudētai kājai. Bieži vien, kad saku, ka manu kaķi sauc Pēda, cilvēki domā, ka viņš ir meitene. Izvēloties vārdu es nepievērsu uzmanību vārda dzimtei, bet gan nozīmei.
Un tātad, viņš ir pašampmierinats runcis, kuru nu jau var dēvēt par "ono"(Nav man krievu val. burti) un neziskatās, ka kājas zaudējums būtu viņu smagi traumējis. Vienīgi esam atklājuši, ka viņš ir kreilis un tieši kreisās priekšķepas viņam trūkst. Veicot dažādas darbības tieši kreiso ķepu(vai to, kas no viņas palicis) viņš izmato vispirms, bet kā es mēdzu teikt: "Nemirs"

Vēl kas... Esmu nonākusi pie secinājuma, ka ja man litenis būtu palikt vecumā vienai,  es, visdrīzāk kļūtu par kaķu tanti - kā redzat, ir jau noslieces:D

Nu tā..
Pēdējā laika mans kaķis ir sācis bļaustīties(ņaudēt) un godīgi sakot tas krīt uz nerviem. Nevar saprast vai viņam kas sāp, vai trūkst un, kad uz viņu skaties, viņš ņaud vēl vairāk, it kā izmisīgi censtos ko pateikt. Izdomāju, ka varētu uzšūt viņam gultiņu, jo šobrīd man istabā nav ne gultas, ne krēslu, kur viņam palikt (es jau gadiem guļu uz gīdas). Atradu audumu un gribēju atrast internetā, kā uzšūt kaķa gultu, bet problēma tāda, ka pārsvarā atradu veikalā pirku gultu attēlus, vai arī tādus, kur jātaisa kartona karkas un tad jāaptais ar sintaponu(kā lai vēl pasaka, jāapstrādā - nozīme cita, jāapvelk - tas laikam der), tātad jāapvelk ar sintaponu un tad ar audumu. Bet man uz tādu čakaru nav iedvesmas un es pat nezinu vai Pēda tur gulēs. Beigās nonācu pie secinājuma, ka jāizdomā pašai kā to visu uzkonstruēt.


Daiļā skice :D
Tā lūk izskatās mans darbības plāns un secība.

1. Audumu pārlokam uz pusēm.

2. Nošujam 3 malas no kreisās puses un izvelkam uz otru (smuko) pusi.

3. Iešuvu tikai divas maliņas, lai  interesantāk.

4. Malas piebāž pilnas (cik daudz  vien lien), pārējo daļu tā, lai  nav  par daudz, mīkstu un pufīgu.
Nošuj vaļā palikušo malu. Ieloka  audumu uz iekšu un ar šujmašīnu  pāri. Ja ir kāds centīgāks, var ar  roku iešūt neredzamo vīli.
                                      


Šujot šo spilvengultu man bija 2 izaicinajumu:

1. Nepakļauties kardinājumam un neuztaisīt spivenu sev. Nebiju domājusi, ka audums tik labi izskatīsies(es nemīlu spīdīgas lietas), bet tā vien gribējās uzšūt jauku spilvenu uz kā atspiest muguriņu.

2. Piebāst malas nav nemaz tik viegli. Dabūju ņemt palīgā garo 30cm lineālu un ar to bakāt iekšā pildījumu. Vēl pieskatot, lai visa mala ir vienmērīgā biezumā un stingrumā.


Galu galā rezultāts iznāca jauks. To, vai man kaķis spēj novērtēt šo labās gribas žestu, vēl nevaru pateikt, jo šobrīd viņš ir izvēlējies gulēt viesistabā uz dīvāna, nevis uz manis šūtā spivena manā istabā.
Mazs demonstrējums kopā ar kaķi
 


Viens plusiņš gan ir - man ir laba darba padarīta sajūta(dīvaini skan, bet "Nemirs:)") (Neesmu noslinkojusi, jo man ne pārāk patīk šūt, adīt, tamborēt un pērļot - pārējie rokdarbi un restaurācijas darbi man patīk).


Bildes no peronīgā albuma

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru