Viss ir pavisam vienkārši un reizē sarežģīti.
Brālēna dzimšanas dienai par godu gatavoju kūku un man palika pāri daudz olu baltumi. Kūka izdevās, bet tas, ko vēlējos panākt ar baltumiem - mmm, ne pārāk labi..
Kad biju maza, mamma retu reizi mēdza nopirkt, manuprāt, lielāko gardumu - krakovas kūku. Protams visvairāk man garšoja baltā beze daļa ar riekstiniem. Kraukškīgs un birstoš, sen neesmu tādu ēdusi...
Jau diezgan sen domāju par to, ka vajadzētu izmēģināt pagatavot beze cepumiņus. Galu galā recepte vienkārša un sastāvdaļas pieejamas. Vienīgais, kas mani atturēja no šīs ieceres bija tas, ka man nav krāsns ar ventilātoru.
Tā kā tagad dzīvoju un atpūšos pie radiem, kuriem ir krāsns ar ventilatoru, nolēmu nelaist garām šo iespēju, it īpaši tādēļ, ka olu baltumus citur jau neizmantos. Tātad pagatavoju kūku un pēc pāris dienām nolemu gatavot beze.
Izrakņāju receptes.lv un google.lv, bet tnevarētu teikt, ka recepšu variācijas ir plaši pieejamas. Negribējās izmantot kukurūzu cieti un etiķi, tādēļ izvēlejos pavisam vienkāršu receptīti.
Olu baltumi
Pudercukurs (50g uz vienu baltumu)
Šķipsniņa sāls
Citronu sula
Sāksim ar to, ka lielākoties 3-6 olas tiek rakstītas klasiskajās receptēs. Man bija 10 - daudz:)
Neliku klāt citrona sulu, bet gan grauzdētus zemesriekstus, jo tā būs mājas krakovas kūka.
Kārtīgi saputoju olu baltumus, līdz bija stingras putas. Padomju laiku elektriskajās kafijas dzirnaviņās samalu cukuru pūderī (1ēd.karote ar kaudzi uz 1 olu). Uz pannas cepeškrāsnī sagrauzdēju riekstiņus, atdzesēju un sadauzīju, lai smalkāki. Pievienoju visu baltumiem un turpinaju kult. Viss kopā ļoti garšīgi, var ēst tā pat, bet es gribeju Kaltēt, kā teikts receptē 100°C, citur 125°C 1-1,5h. Grādus uzliku pa vidam :)
Problēmas sākās tajā bridī, kad gribēju ielikt 2 pannas uzreiz. Ta kā jakaltē tik ilgi, izdomāju lai ir 2 pannas, savādāk mūžību cepšu cepumus. Galu galā no 10 olām man sanāca Daudz cepumu masas.
Plītij ir dažādas iespējas - karsēt no augšas, apakšas, un no augšas un apakšas. No sākuma izvēlējos lai karsē no augšas. Tā kā ieslēdzu ventilatoru, domāju, ka karstums tiks vienmērīgi izkliedēts plītī. Pati aigāju darīt visu ko, jo stundu taču jākaltē.. Kļūdījos. Par laimi mana krustmāte pēc kāda laika gāja garām plītij un pamanīja, ka augšējā panna ir jau brūna (tiem kuri nezin, beze ir balti cepumiņi, drupeni un kūst uz mēles). Nomainīju karstuma padevi uz apakšu, bet pēc kāda laika apakšējā pannā cepumiem apakša kļuva brūna. Izslēdzu karstuma konkrētu padeves virzienu, bet nevarēju saprast, vai plīts silda vai nē. Silts bija, bet vai tie 100 grādi, nav ne jausmas.
Pēc 1h izņemu to, kas bija sanācis - vēl aizvien ķipīgi, mazliet aprāvušies brūngani cepumi, ja tā tos var nosaukt. Kasīju ar nazīti nost no pannas, un tur kur bija cepamais papīrs, arī bija jānoķipina nost.
Varu teikt godīgi - tas kas man sanāca, bija garšīgs, otro reizi kad cepu, es tiešām ar nolūku cepu, jo man nebija ne jausmas kā izkaltēt šajā labajā plītī ar ventilātoru. Sagaidīju, kad cepumi kļus brūni un tad apgriezu otrādi, lai arī otra puse apbrūninās. Ārpusē brūni, ielšpusē balti, mazliet staipīgi, gardi riekstiņi mmm... gandrīz tik pat labi kā krakovas kūka..
Vēlāk radi no augšas teica, ka plīti vaļā nedrīkstēja vērt, bet neesmu pārliecināta, ka tur tā vaina, jo ne jau man sapļeka (nav ne jausmas, kāda ir pareizrakstība šim vārdam, ja tāds ir), bet gan apdega, nevis žuva.
Bildes no personīga arhīva un interneta resursiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru