Zivs Bučas
Jau vairākus gadus atpakaļ noskatījos filmu "Last Holiday", kur filmas galvena varone veidoja grāmatu/mapi "Iespējams". Tajā viņa apkopoja dažādus savus sapņus - vietas kur aizbraukt, lietas ko darīt, ēdienus, kurus pagaršot... Kad viņai ārsti atklāja galva audzēju un paziņoja, ka atlicis dzīvot tikai trīs nedēļas, viņa nolemj piepildīt kādu no saviem sen lolotiem sapņiem....
Tieši šī filma mani iedvesmoja sākt veidot pašai savu iespēju mapi. Tā kā šodien vieglāk savākt materiālus vieglāk ir interneta vidē, nolēmu izveidot elektronisku mapīti.
Un, pavisam negaidot, izstāstot savu sen loloto sapni, ieguvu iespējo to realizēt dzīvē.
Neatceros cik gadus atpakaļ, Latvijā parādījās jauna iespēja garra rufa spa. Vienkāršāk - zivtiņu pedikīrs, manikīrs, vai vispārējā pelde. Jau pirmo reizi ieraugot šo procedūru, sapratu, ka ļoti vēlos to izmēģināt. Tā kā uzreiz jau neskries uz spa salonu, ieliku šo jaukumu savā "Iespējams" mapītē (šajā mapē man ir vēl viena mape ar nosaukumu "Ir", kur es atzīmēju to, ko esmu jau paveikusi no savām iespējām). Tā laiks gāja, vēlmes krājās, mapīte pildījās, bet lietas labā neko dižu nedarīju, lai sāktu kaut ko no tā visa piepildīt. Vienu reizi gan nopirku kolektīvās iepirkšanās saitā zivtiņu pedikīru, bet ne sev - tā bija dāvana.
Un tagad mana kārta! Esot mājas grupā, uz atvadām runājām par šo, par to...āaā... par roku krēmiem, kuri noņem atmirušo ādu, ieminējos par to, ka ir zivtiņas, runā, ka varot turēt mājās, gribētos, bet nez vai būs ar ko katru dienu barot :D, ļoti gribu kādreiz aiziet uz pedikīru...u.t.t...un pēkšņi man saka: "Man uzdāvināja kuponu, atdevu draudzenei, man bail no zivtiņām, saistās ar dēlēm. Ja tā meitene nebūs iztērējusi, palūgšu atpakaļ, labāk lai iet tas, kurs tiešām grib." Tajā vakara aizbraucām mājās un es jau paspēju aizmirst par šo piedāvājumu. Nevis tāpēc, ka man būtu vienalga, bet tāpēc, ka liekas nereāli tik vienkārši tikt pie zivīm. Bet...nākamajā dienā man atsūta kuponu. Tas nav iztērēts, ir paredzēts divām personām un derīgs vēl 5 dienas. Nu ko, ašais zvans uz spa centru un tā ka man jābrauc uz nometni, man ir palikušas tikai 3 dienas. No sākuma liekas, ka nekā nebūs, bet tomēr, viena vietiņa trešdien no rīta. Urā!!!!
Un tā, šorīt no rīta agri ceļamies (līdzi ņēmu mammu, jo jau no pašiem senlaikiem gribējām iet kopā, lai gan viņa baidās, ka kutēs) un uz centru prom. Ja mamma nebūtu acīga, būtu paskrējusi īstai vietai garām. "AMARE LA VITA" atrodas setā, bet es tai laikā, kad gājām tai garām, skatījos apkārt. Sagaidīja mūs ļoti laipni. Ātri vien tika noskalotas kājiņas un ieņemta vieta ļoti augstā sēdvietā, pilnā ar spilveniem. Atmosfēra tik mierīga, sveču gaisma, mūzika, zivtiņas neapgaismotā akvārijā (esot ļoti jūtīgas uz gaismu), vieta norobežota, kā tāds mazs buduārs. Tiek atnesta tēja un mēs sajūtamies kā princeses... Mēs iekārtojamies un tikko ieliekam kājas ūdenī, visas zivtiņas jau klāt. Sākumā tiešām kut, nāk smiekli, parasti neļauju nevienam aiztikt man pēdas, bet te vesels bars jau ķeras klāt. No sākuma pie pēdām, izrādās tā viņas stimulē asinsriti, lai sausā āda ātrāk samirktu. Un tiešām, pēc kāda laika zivtiņas, katra atradusi savu vietiņu lēnām attīra pēdiņas, pirkstus(tie kut visvairāk), potītes, apstrādā ar savam maigajam lūpiņām. Zobu viņām nav. Kad jau kādu laiku pasēž, tad liekas, ka sajūtas atgādina vieglu tirpoņu, atšķirība vien tāda, ka nav pa visu kāju un tirpoņa
Procedūra nobeidzas ar īsu ieskatu kas tās ir par zivtiņām, no kurienes nākušas, ko dara brīvā dabā. Uzzinājām, ka mājās nemaz tik vienkārši turēt nevar - ļoti jutīgas uz temperatūras svārstībām, nevairojas, visu laiku jāveic jauni pievedumi no Turcijas. Tā kā nekādas Tādas ekstras man pagaidām nespīd.
Sēžot akvārijā, domāju kādas tās pēdas būs, kad tiks izņemtas no ūdens. Nu nebija super maigas, jo ūdens piemērots zivīm, nekādu mīkstinātāju, nekā. Vienā seansa zivtiņas nepaspēj visu izdarīt. Pieskaroties pēdām tāda sajūta, ka tiešām kāds būtu maigi skrubinājies.
Kopumā man ļoti patika šis pasākums un esmu ļoooti pateicīga, ka šāda izdevība radās. Nezinu, kad pati būtu aizgājusi, bet tagad...ak ku jauki!
Zinu, ka ir cilvēki, kuri apgalvo, ka visu, ko tu uzrakstīsi, vai kaut kāda veidā materializēsi savas vēlmes (foto, uzraksts redzama vieta u.c.), tas piepildīsies(piem. gribi 600euro algu, uzraksti tik uz lapiņas un piespraud pie ledusskapja). Nevaru teikt, ka piekrītu, jo uzskatu, ka tā ir māņticība, bet vienu gan es zinu skaidri, ja tu kaut ko tu vēlies un tu zini tieši ko, tev ir stimuls kaut ko darīt lietas labā, lai to piepildītu. Tev ir mērķis uz ko tiekties. Tieši tas bija iemesls manai iespēju mapes radīšanai, tā pat, iemesls, kādēļ uztaisīju 101 lietas sarakstu un iemesls, kādēļ mana dzīve ir prieka mirkļu bagātāka.
Foto no personīgā albuma un interneta resursiem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru