Tahini pasta, jeb sezamu pasta

Lai nemulsinātu jaunos censoņus, kuri cītīgi ķeras klāt humusa gatavošanai, bet apstulbst pie Tahini aizdomīgā nosaukuma, nolēmu, nekavējoties, ziņot kas tad šis par brīnumu ir un kā to dabūt gatavu.

Tahini ir sezamu sēklu pasta, kur plaši tiek izmantota Tuvo Austrumu virtuvē.

Protams, ja vēlme ir, visu var nopirkt un, tepat mūsu pašmāju Stockmann plauktos par trīsarpus eiro var dabūt šo austrumu brīnumu. Bet vienmēr pastāv interesantāks ceļš ka tikt pie visadiem labumiem - gatavot pašam.

Nu tad, paši drosmīgākie, varam ķerties klāt!

• 150g sezama sēklas
• 30-50g vīnogu kauliņu eļļa, vai, jebkura, cita eļļa bez smaržas.
• Sāls pēc garšas  

P.S. Ja ir superjaudīgs blenderis, var eļļu nepievienot un blenderēt tik ilgi līdz izdalās dabīgā sēklu eļļa.

1. Apgrauzdē sezama sēklas, gaišas, nepiededzinot, lai pasta nav superrūgta.

2. Blenderī maļ sēklas līdz sāk veidoties pasta.

Hju! Esam paveikuši šo smago darbu!

     Atzīšos, pirmo reizi, kad gatavoju humusu, man nebija laika un tādēļ pirku tahini veikalā, bet nākamajā reizē to gatavoju mājās. Atšķirības garšas ziņā nav, bet cenas ziņā gan.

    Kad biju apmierinājusi savu ziņkāri uz humusa gatavošanu un sapratusi, ka pasta man vēl pāri palikusi sāku interesēties, ko tad vēl varu iesākt ar šo, tik populāro Austrumu pastu.

Lūk mans pielāgotais variants austrumu saldumu virtuvē.

• Tahini 
• Cukurs (brūnais, vai baltais, katra paša ziņā)
• Mīkla (izmantoju kārtaino rauga, plāksnēs saldēto, prģinālā recepte čaklīšiem, kuri pasi rauga mīklu mājās gatavo)

1. Atsaldē, izrullē mīklas plāksni.
2. Vienai plāksnei nepieciešamas 2ēd.k. tahini pastas, 1ēd.k. cukurs, sajauc pastu, ar to noklāj mīklu.
3.Mīklu sarullē un sagriež ripiņās, cep pēc ražotāju noradījumiem līdz zeltaini brūnas mazās maizītes.

(orginālrecepti skatīt šeit)

Foto no personīga arhīva

Humuss

No brīža, kad atskanēja pirmie lūgumi padalīties ar Humusa recepti līdz šai dienai, kad beidzot, esmu saņēmusies, lai to publicētu, ir pagājis krietns laiks, bet "Kas lēni nāk, tas labi nāk!" 

 

     Un ne velti tāds teiciens, jo pirmo reizi gatavojot humusu man veicās, izdevās ļoti garšīgs, bet jau nākamajās reizēs recepte bija jāpieslīpē un jāuzlabo, tā ka, tagad dalos ar ilgi gaidīto, labāko recepti manā humusu recepšu krājumā :)

Humuss

• 200g nemērcēti turku zirņi, tas ir apm. 350-400g mērcēti un izvārīti turku zirņi 
• 25-50g Tahini pasta (var likt vairāk, bet tas dos rūgtenuma piegaršu) 
• 1- 2 ēd.k. citrona sula (pēc garšas, lai nav skābs humuss)
• 1/4 tējk. bez kaudzes! malts kumins (pirmo reizi gatavoju bez un arī gardi)
• Zirņu buljons (dārzeņu buljons, vārīts ūdens, jebkas kas palīdzēs humusu sablenderēt un padarīs to krēmīgāku)
• 2-3daiviņas ķiploka
• Sāls, pipari pēc garšas
• Pasniegšanai olīveļļa, čilli (pulverī, pastā)

 Gatavojam:

1. Zirņus, ja tie nav konservēti, uz nakti ieliek ūdenī izmērcēties, nākama dienā vāra līdz mīksti. Ja pēc vārīšanas ir iedvesma, var mēģināt zirņiem notīrīt miziņas, bet, var arī to nedarīt:D

Te nu gribu padalīties ar seno recepšu grāmatu krājumu gudrībām, pākšaugu vārīšanā. Lai pākšaugi, kuri satur daudz olbaltumvielas, izvārīti, būtu mīksti, tad katlā lejam aukstu ūdeni un beram zirņus, pupas u.c. iekšā. Klasiskā variantā ūdens līmenim jābūt 1cm virs zirņiem, BET, mūsu, tas ir, humusa gadījuma, mums ūdeni vajag vairāk, lai veidojas zirņu buljons, ko izmantosim blenderēšanas procesā. Tikai vārot uz lēnas uguns, ja tāda ir, ir iespējams izvārīt mīkstus pākšaugus. Ja vārīšanas procesā rodas aizdomas, ka  pākšaugs nebūs gatavs pirms ūdens beigsies katliņā, pieliet drīkst TIKAI karstu ūdeni, jo aukstais ūdens olbaltumvielām momentāli liek sacietēt. Ja pākšaugus vāram klasiskā variantā, tad pupas jāvāra līdz ūdens ir iztvaikojis, nekādā gadījumā uz beigām nepaaugstinot temperatūru, jo arī tas liks pupām sacietēt. Arī sāli liekam pašās vārīšanās beigās, kad nogaršojot esam konstatējuši, ka mūsu pākšaugi ir gatavi.

2.  Turpmākais process ir atkarīgs no blendera jaudīguma. Ja aparāts ir gana jaudīgs, tad liekam iekšā zirņus un tahini, blenderējam līdz veidojas krēmīga masa, pamazām pievienojot buljonu, lai humuss nav tik biezs. Ja aparāts ir mazāk jaudīgs, iespējams, buljons jālej uzreiz, bet nevajag pārāk aizrauties, sākam ar 50ml un tad pēc izjūtām, tas atkarīgs no tahini biezuma.

3. Pašās beigās pievienojam kuminu, ja ir vēlme, un citrona sulu, tā gan ir obligāta, bet ļooti pakāpeniski, visu laiku nogaršojot, lai humuss nav skābs un neēdams, ķiploku.

4. Pasniedz liekot bļodiņā, veidojot tādu kā grāvīti ar saliņu pa vidu, pilda to ar olīveļļu, čilli pipariem, vai pastu, olīvām, nemaltiem zirņiem, zaļumiem un visu ko labu, kas pašam garšo.

Ledusskapī šo kārumu var turēt apm. 2nedēļas.

Izcili garšīgs kopā ar pašceptām pitām, vai uz maizes, kas slēpjas katra paša virtuvē :)

No norādīto produktu daudzuma sanāk diezgan daudz humusa un, lai gan centos taisīt mazāk kā iepriekš, uz Izraēlas vakaru, man vienai tomēr tā pat bija par daudz, tā ka, ja neesi humusa izēdājs, gatavo uz pusi mazāk.

Foto no personīga arhīva un interneta resursiem