Jau septembra sākumā man radās ideja par šo pasākumu, bet kamēr nonācu līdz tā īstenošanai pagāja 3nedēļas un līdz raksta tapšanai 4nedēļas...
Viss sākās ar to, ka šajā gadā "Laima" svin 145 gadu jubileju un manu skatu piesaistīja, jubilejai par godu ražotā, rūgtā šokolāde 90% kakao.
Jau no agras bērnības manas attiecības ar kakao nav bijušas neko labas, jo pienu nedzeru, bērnudārzā kakao bija aizdomīga izskata padzēriens, kuru nemaz nebija vēlēšanās nogaršot. Arī mājās neviens kakao negatavoja. Kafijas automātu kakao nepirku principa pēc, jo rakta ka tā ir "Karstā šokolāde", bet es jau nu zinu, ko nozīmē karstā šokolāde, jo tādu, mājas gatavotu, atzīstu.
Ar īstu, labu kakao iepazinos, apmēram, pirms gada, kad mamma pagatavoja to pēc savas receptes. Neteikšu, ka pirmo reizi ar lielu entuziasmu ķēros pie kūpošās kakao krūzes, bet viss mainījās, kad to nogaršoju. Tagad arī manā mājā var tikt pie garda kakao.
Un nu pie lietas!
Tātad, ieraugot šokolādi man radās teorija, kuru nolēmu pārbaudīt praksē.
Ja šokolādē ir 90%kakao, tad to izkausējot pienā veidojas karstā šokolāde, jeb kakao. Ja ņemšu 100g šokolādes un 90g kakao un abus pagatavošu ar vienāda daudzuma piena, teorētiski garšai un stiprumam vajadzētu būt gandrīz vienādam.
Mājās man bija kakao ar pazeminātu tauku saturu, nolēmu iegādāties parastu kakao un šokolādi. Nemaz nav tik viegli tikt pie parasta kakao, jo, domāju, ka "Laima" ražotais kakao ir parastais, bet nekā, attaukots. Meklēju tirgū uz svara, tikai ar trešo piegājienu tiku pie parasta kakao.
Kad viss bija iegādāts, ķēros pie darba.
No sākuma gribēju kausēt 50g šokolādes, bet kad apjautu, ka vajag 46g kakao un to, cik tas ir daudz, apstājos pie 25g šokolādes, kakao ir diezgan viegls. Iesvēru arī abu veidu kakao, pieliku cukuru, jo nojautu, ka nevarēšu būt objektīva vērtētāja, ja kakao būs rūgts - nemīlu rūgtas lietas. Sakarsēju pienu un visām trim sagatavēm pielēju vienāda daudzuma piena.
Rezultāti:
Šokolāde, man par brīnumu, kusa ļoti slikti. Izkususi tā, pa pienu peldēja kā mazi punktiņi, nekādu viendabīgu dzērienu iegūt nevarēja.
Attaukotais kakao, gaiši brūns, salīdzinājumā ar parasto kakao, kas bija ļoti tumši brūnā krāsā.
Šokolādes dzēriens nebija dzerams, piens ar gaišbrūnu nokrāsu, nu gluži kā bērnudārzā, un šokolādes garša tik pat kā nekāda.
Attaukotais kakao ļooti stiprs, varēju tikai vienu mutīti nogaršot.
Neattaukotais, parastais kakao - nu tik stiprs, ka vārdu trūkst. Cukurs neko neglāba, tāds rūgtums, ka, domāju, pat rūgtuma mīļi to dzert negribētu.
Tā kā visu pienu biju iztērējusi, nekas cits neatlika kā šokolādes pienu sajaukt ar vieglo kakao. Dzēriens tā pat bija ļoti stiprs, kā karstā šokolāde, bet dzert varēja. Otru kakao ieliku ledusskapī, lai dzertu, kad būs piens. Nākamā dienā uztaisīju, dabūju liet klāt vēl pus litru piena un tā pat garša kaut kāda rūgtena kā dedzināta. Domāju, ka šo kakao likšu kūkās nevis dzērienā.
Kā jau var noprast, mana dižā teorija izgāzās un neesmu vēl nonākusi pie secinājuma - mana teorija bija kļūdaina, vai šokolāde bija nederīga... Bet lai kā arī būtu, skaidrs ir viens - ja gribas baudīt kastu šokolādi, ar labi daudz kakao pie tās var tikt :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru