ceturtdiena, 2013. gada 30. maijs

Vasara un kultūrmantojums...

Beidzot ir vasara!


Skola, darbs drīz būs jau aizmirs, jo būt tikai atpūta.

     Kamer biju Liepājā un "piebeidzu" savas mācības, mani iedvesmoja viena dziesma ar kuru arī šodien dalos:)






    Kā jau parasti, ikdienā notiek tik daudz, bet kad vēlos ko uzrakstīt, tad nav ne jausmas ar ko sākt, vai arī par ko runāt.
Esot augstskolā visādas jaunas gudrības uzzināju, vai arī padomāju par to, par ko nekad neaizdomājos - īpaši filozofijas lekcijās:D

   Ja tev pajautatu kads ir latvietis, viņa raksturs, ko tu atbildētu? Tas bija jautajums par kuru mēs spriedām kultūras mantojumā. Tas, pie kāda secinājuma es nonacu man likas dīvains. Pirmais ko cilvēki atbild ir tas, ka latvieši ir strādīgi, čakli, dziedoši, aizdomīgi, nenovīdīgi, māņticīgi, skaudīgi, kašķīgi u.t.t. 

Šis plakāts ir izveidots pēc aptaujas veikšanas "Kāds ir latvietis" jo lielāks uzraksts, jo biežāk cilvēki to ir minējuši kā mums piemītošo rakstura īpašību.

    Šis plakāts man lika aizdomāties par to, ko gan mums māca, stāsta un liek domāt par sevi. Kā lai bērni iemacās, ka viņos ir arī labas ipašības kas nāk kā paaudzes mantojums?


    Galvenā mana doma šai dienai. Domāsim labas domas par sevi un citiesm. Nākamreiz, kad mums jautas kāds ir latvietis pieminēsim visas labās īpašības, kas piemīt mums, mūsu draugiem un radiem. Veidosim jaunu izpratni par mūsu kultūras mantojumu.



 Priecāsimies par katru jaunu dienu kas nāk =)

otrdiena, 2013. gada 7. maijs

Otreizējā pārstrāde

Maisiņu soma, 

vai soma no maisiņiem?



      Jau vairākus gadus gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence runāt un domāt par ekoloģiju, otrreizējo pārstrādi, resursu taupīšanu u.t.t.

Es esmu cilvēks, kuram patīk izmēģināt visu ko jaunu, atjaunot dažādas vecas lietas, vārdu sakot būt aktīvam.


     Pirms pāris gadiem (nav ne jausmas cik, visdrīzāk ne vairāk kā pirms 4-5iem) atradu internetā dažādas idejas par otrreizējo materiālu izmantošanu. Patiesībā es to vairāk sauktu kā materiālu izmantošanu ne tam, kam tas ikdienišķi paredzēts. Piemēram, ja cilvēks nopērk skaistu papīru, lai uzšūtu apģērbu, tā gluži nav otrreizējā pārstrāde. Drīzāk būtu jāsavāc visas vectēva kratās avīzes un no tām kas jāuztaisa ( Vienu periodu savā dzīvē gribēju ar vecajām skolas kladēm izlīmēt sev grīdu, vai arī sienas. Nevarēju nolemt kā labāk un tā arī neko neizdarīju. Nu manas klades jau sen kā nav zem viena jumta ar mani :D).


     Rokoties pa internetu uzgāju ideju kurā no maisiņiem cilvēki uzada un uztamborē somas, dažādus aksesuārus u.c. Nu tad ideja rokā, jāizmēģina man arī. Tā kā tajā laika gribējās tādu kā mugursomu – maisiņu, likās baigi laba doma. Devos uz Rīgas centrāltirgu meklēt piemērotus maisiņus. Tā kā tur uz katra stūra tirgo maisiņus, nebija nemaz tik grūti atrast sev tīkamus. Tajā laika nebija liela krāsu izvēle, tādēļ paņēmu  zilganzaļus un vecrozā miskastes maisiņus. Ļoti negribējās prastus melnus. 


Tā mēs salokām
      Atnākot mājās ķēros pie darba. Uztamborēju stingru, apaļu pamatni. Tad taisnstūra formā somu (nezinu, ka lai vēl to daļu nosauc). Šodien ienāca prātā, ka labāk būtu bijis adīt uz riņķi kā ada zeķes, jo tad nebūtu savienojuma vieta. Izklausās jau ātri un vienkārši, bet darbs paņēma kādu nedēļu. Es nekad neesmu bijusi adīšanas fans un maisiņus pirms adīšanas vēl bija jāsagatavo. 



Tamborējums
 
Sagriezts maisiņš
Miskastes maisu gareniski saloka trīs daļās un sagriež apm. 2cm platos gabaliņos. Kad attin vaļā iznāk apaļa nepārtraukta maisiņa strēmele. Sasien kopā ( skat. bildē ), veidojas pavediens no kā var adīt. Siet vajag uzmanīgi, jo maisiņš tomēr var saplīst. Par mezgliņiem nevajag uztraukties, adot un tamborējot viņi iejūk rakstā:) Kamēr es mocījos ar savu lielo somu, mana mamma ātri uztamborēja mazu somiņu (gandrīz kā telefona maciņš), no melnajiem miskastes maisiņiem. Sanāca ļoti glīts, mīksts. Man turpretim soma sanāca diezgan asa, jo maisiņi ir biezāki. Ļoti jādomā arī par rakstu kādu izvēlas, jo vairāk izciļņu, jo kodīgāk. 

Solis nr. 1


        Kad biju pabeigusi šīs divas detaļas, mans entuziasms bija diezgan noplacis un es ieliku šo dabu kastē un tad skapī. Tā viņa nogulēja tur vairākus gadus (pārvākšanos pārcieta), līdz vakar mammai ienāca prātā, ka jāpabeidz man tā soma. Nu ko vilku ārā un skatījos, kas vel darāms. Par laimi

Solis nr.2
mamma bija tik laipna un satamborēja visas detaļas kopā, jo ja cilvēks adatu rokā nav turējis ilgu laiku, nekas labs tur nevar sanākt. Es uztamborēju striķi ar ko savilkt somu ciet – izdevās labs :D


Solis nr.3
Pietamborējām rokturi (nu tā vairs nav īstena mugursoma) un mammai bija iedvesma uztaisīt puķes (rotājumus).
Solis nr.4



  









Maisiņu soma
Maisiņu soma, 

vai soma no maisiņiem

   Tāds lūk mans piedzīvojums ar maisiņiem un rokdarbiem apvienojumā. Galvenais atcerēties, ja grib uztaisīs kaut ko tamlīdzīgu, padomāt kas tas būs un cik tuvu ādai grib nēsāt, jo biezāks maiss, jo asāks, kodīgāks adījums. Tamborējums ir maigāks, bet biezāks, stingrāks, blīvāks.

P.S. Izmantoju nometnē kā dušas piederumu maisiņu.

Lai veicas:) 




















Bildes nointerneta resursie un personīgā arhīva

ceturtdiena, 2013. gada 2. maijs

Kaut kas, viss kas...


Dažas idejas  kuras vēlos īstenot :)
   

 Ir pagājis diezgan liels laika sprīdis kopš pēdējā raksta. Nav jau nekāds oriģināls aizbildinājums - biju aizņemta. Pagājušā mēnesī braucu uz augstskolu - kārtējā starpsesija, kad atbraucu uzreiz ķēros pie 1001 mājasdarba. Pa vidam vēl paspēju gripu izslimot. Šobrīd jau viss atkal kārtībā.

 Sākam gatavoties Māmiņdienai un protams, ka izlaidumam. Neatceros esmu minējusi, vai nē, bet strādāju bērnudārzā ar bērniem kuriem ir garīgās attīstības traucējumi. Tieši maijs ir tas interesantākais gada mēnesis. It kā jau ar vienu kāju vasarā, bet tik daudz darba. Tāds darba režīms laikam ir visiem skolotājiem:) Man vismaz viens liels plusiņš, neviens nevēlas izlabot savas nesekmīgās atzīmes, kuras sakrājuši pa visu gadu.



Dažas idejas  kuras vēlos īstenot :)
Dažas idejas  kuras vēlos īstenot :)
     Pēc garās ziemas gribas  izmaiņas. Jau cik sevi atceros,  mums mājas ir bijusi tāda kā  tradīcija pārkārtot mēbeles.  Nav konkrēts datums un laiks,  kad mēs to darām, bet vismaz  vienreiz gadā tas tiek darīts. Ja tā padoma, mūsu dzīvojamā  istaba ir vienīgā, kura jau 2 gadu nav krasi mainījusi savu izskatu. Tikai jauni mazie galdiņi ieņēmuši savu vietu, bet tas arī bija jau ļoti sen. Jo biežāk pārkārto mēbeles, jo vairāk gribas izmaiņas. To nevarētu pamatot ar to, ka nav ērti un tu nezini, kur istabā atrast piekto stūri. Tev vienkārši gribas kaut ko savādāku. 

  

Dažas idejas  kuras vēlos īstenot :)
       Par savas istabas pārkārtošanu domāju jau kādu laiku, bet gribējās sagaidīt ziemas beigas. Vakar nu pienāca tā diena, kad sapratu - ir laiks ko mainīt. Visbiežāk  pārkārtošana aprobežojas ar to, ka mēbeles tiek liktas uz riņķi (pretēji), skapim nekad klāt neesmu ķērusies, lai kādā istabā dzīvotu. Pārāk liels, smags un citur tā pat neizskatītos pārāk labi. Šoreiz pārkārtoju ne tik klasiskā veidā ka parasti. Protams tas nebija plānots. Man jau būtu pieticis ar to, ka apgrieztu istabu otrādi, bet pēkšņi ienāca prātā labāka ideja. Man ir 2m garš galds, kuru novietoju istabai šķērsām iepretim durvīm. Sajūta tāda, ka mana istaba būtu ofiss :D Vakar bija ļoti nepierasti, bet šodien man patīk. Arī savu nepieciešamību uz pārmaiņām esmu ieguvusi.

  

Dažas idejas  kuras vēlos īstenot :)
       Fakts ir tāds, lai cik  liela, vai maza būtu istaba, vienmēr ir iespēja to pārkārtot. Galvenais ir vēlēšanās un apņēmība. Bieži vien mani iedvesmo dažādas interesantas idejas. Esmu pat uztaisījusi mapīti "Gribu īstenot", kurā lieku visādas interesantas idejas, foto, ko es vēlētos kādreiz realizēt, redzēt savā mājā. Tagad nāk vasara un beidzot būs vairāk laika, lai kādu no šīm idejām realizētu. Parasti jau negribas uztaisīt mats matā, izmantoju ideju. Ļoti gribētos uztaisīt kādu kartona mēbeli. 
Dažas idejas  kuras vēlos īstenot :)
Informāciju esmu savākusi ļoti daudz un ko tamlīdzīgu esmu darījusi jau iepriekš. Vissarežģītākā daļa ir kartona iegūšana. Pirkt sanāk ļoti dārgi, laba kvalitāte un izmērs, nav lēts prieks.
Lai nu kā ,cerību uz šo projektu vēl neesmu atmetusi, vienk. vēl nav pienācis īstais brīdis. Vispār, lai aprakstītu visas idejas, kuras vēlos izmēģināt, man vajadzētu daudz laika. 






Mana galvenā doma šodien ir tāda – Ja tev gribas pārmaiņas, nevajag tikai gribēt, bet arī darīt:)

Bildes no interneta resursiem