sestdiena, 2012. gada 22. decembris

Iedvesmai :)

Katram ir kaut kas, kas iedvesmo uz labām domā, radošiem darbiem. 

Bez iedvesmas dzīve būtu garlaicīga un pelēcīga. 



 



Katrs vēlas būt iedvesmots.








































Šī ir tikai maza daļiņa no tā, kas liek man pasmaidīt, kas ir mana iedvesma, ko es vēlētos savā dzīvē izdarīt, piedzīvot, izbaudīt.....

 

 

Sapņo arī tu...:) 

 

 Bildes no interneta resursiem

piektdiena, 2012. gada 14. decembris

Atšķirības zīme


     Vai jums ir gadījies tā, ka dzīvojat vienā mājā ar daudz cilvēkiem? Katram ir savas mantas un vienmēr ir kāds, kuram jūs esat jau simt reižu lūguši, lai viņš tavas lietas neaiztiek, bet bez rezultāta? (Izklausās pēc reklāmas) 
      Fakts ir tāds, ka es šadā mājā dzīvoju un nekad nevaru atrast savas mantas, jo Kāds tās paņem, lieto un vietā nenoliek. Ko darīt!?!
       Pie atrisinājuma nonācu pavisam nejauši.
       Jau kādus 2 gadus atpakaļ man ienāca prātā, ka varētu aplīmet savu stepleri, lai viņš neizskatītos kā liels, melns klucis. Paņemu līmplēvi un ar caurumspiedi saspiedu dzeltenus aplīšus. Aplīmēju - izskatās interesanti. Caurumspiedis ar tāds garlaicīgi zils. Arī to aplīmeju, bet nu jau ar baltām pumpām.
        Kāds laiks jau bija pagājis, un man bija jāvada vien pasākums bērniem. Nepieciešams ņemt līdz šķēres, ja nu nepietiek. Bet kā es atšķiršu pēc tam kuras tad ir manējās? Tā jāu pārāk daudz citu lietu par ko domātu, atceros jaukās pumpiņas un tā nu šķeres tikušas pie jauna dizaina. 
        Vēl pēc kāda laika iegādājamies vairākas dzeltenas galda lampas, visas vienādas, un arī savu lampu aplīmeju, lai nepazūd ;D
        Tā tas sākās un nu esmu atradusi savu atšķirības zīmi, pc, telefons (jo tie arī mums ir līdzīgi), lādētāji, lielās datorausis, skoča ietvariņš vārdu sakot viss, kas mans un ko var aplīmet. Mēbeles gan neaplīmeju, pārak daudz pumpu būtu. 

         Man jau draugi teikuši, ka man mājās masaliņas, bet vismaz dzīve nav garlaicīga:)










trešdiena, 2012. gada 12. decembris

Tu vari būt gleznotājs

        Viss sākās tā......

         Kā jau lielākai daļai sabiedrības, tā arī man dzīve nav vienkārša un mierīga, bet gan pilna dažādu pārbaudījumu, dienas skrien tā, ka pat nemanu. Tūlīt jau jauns gads klāt.
Mācos, strādaju un vēl tik daudz dažādas lietas jāpaspēj izdarīt ārpus šīm divām galvenajām nozarēm.
         Augstskolā angļu valodas lektore uzdeva atrast tekstu par bērniem, izglītību, skolotāju, vai ko tamlīdzigu. Tā nu es dodos varenajos interneta plašumos un meklēju school, teacher, childrens u.c. Mekleju, skatos, lasu, nekas tāds īpaši interesējošs neuzrādās līdz brīdim, kad ieraugu Teaching to paint, klikšķinu un skatos, bet neieraugu gluži to, ko gaidīju.
      Domāju, ka būs raksts par zīmēšanas stundu, metodēm, bet te daudz un dažādu video, kur māca zimēt dažādās tehnikās. Noskatos, kā vienkārši var gleznot kokus ar akvareli, tad, kā strādāt ar akrilu, eļļu, kā uztaisīt pašam molbertu u.t.t.
       Nav jau noslēpums, ka apsēžoties pie datora un atrodot ko interesantu, laiks paskrien nemanot. Tā nu lēnā garā līdz youtube.com un noskatos ļoooti daudz dažādus video par to kā gleznot. Gan iesācējiem, gan profesionāļiem. Tik interesanti vērot un jo vairāk skaties, jo lielāka vēlme pašam to pamēģināt.
       Kā jau saprotams, mācoties interjera dizainu man bija jāglezno, bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka zīmēt es neprotu. Vērojot citus savus kursa biedrus sapratu, ka nespēju redzēt tā kā redz viņi . Gleznošanai labums ir tāds, ka ne vienmēr visam jābūt tādam kā dzīvē un tas dod zināmu brīvību.
      Protams, ka tajā dienā mājasdarbu angļu valodā tā arī neizpildiju, bet nav jau brīnums, kuram gan gribas mācīties, kad ir tāda iedvesma uz pavisam citām lietām.
      Vairākas dienas staigāju ar domu, ka vēlos pamēģināt ko uzgleznot. Es jau nepretendēju uz mākslinieka statusu, bet priekš savas pilnveides var. Kā es saku "Pamēģināt drīkst"
Izstaigaju dažādus veikalus, izpētīju molbertu cenas, bet vēl nepirku. Negribas nopirkt lielu jaunu molbertu un sacūkot ar savu nemākulību jau pirmajā reizē. Bet patiesībā jau ir tā, ja nu gadījumā 100% nepatīk tas, ko esi uzgleznojis, ļauj lai nožūst un glezno pavirsu. Daudzi lielie māklsinieki tā darīja, vienīgais ne tādēļ, ka nepatika, bet naudas trūkuma dēļ.
Mans darbiņš  :)
       Atcerējos, ka man mājās jau ļoti sen kaut kur nobāzts stāv maziņs molbertiņš 18x24 (audums uzlīmēts uz kartona, tādi parasti bērnu gleznošanas komplektiņos nāk līdz), laikam kāds uzdāvināja, pat neatceros. Vienīgais ko atceros ir tas, ka viņu nelietoju, jo negribēju sabojāt. Atradu gan molbertu, gan koka paleti, ko reiz nopirku ar domu, ka apstgrādāšu un likšu pie sienas kā dekoru, vēl no skolas laikiem krāsa majās saglabājusies. 
       Sāku darbu. Rezultāts nemaz tk slikts nav, ja cilvēks ar gleznošanu ikdienā nenodarbojas un noko daudz no tā nesaprot.
      Bidzot darbu ir gandarījums. Pats proces bija patīkams, mierīgs, acu priekšā skaistums. Man pašai arī pamācoš, jo manī ir perfekcinonista gars un ar to nemaz nav tik viegli cīnīties.


         Domāju, ka tas nav pedējais ko gleznošu, gribas arī izmēģināt uz lielākas virsmas. Domāju vajadzētu būt vieglāk, bet tad jau redzēs:)


Ja vēlies gleznot:

 

     1.Nenobīsties, nedomā, ka to nevarēsi. Tev uz izstādi savs darbs nebūs jāsūta, dari to priekš sevis.

      2.Izpēti interneta resusus, kāda tipa glezna tev patiktu, abstraktā māksla, klusā daba, ainava u.t.t.
youtube.com  How to paint with.....(krāsa ar kādu tu gleznosi, akrils, goašs - liela starpība nav, cita tehnika būs akvarelim un eļļas krāsai, bet metodes jau vari izpētīt)Skatoties video daudz ko var  iemācīties.

      3.Sāc ar ko vienkāršu. Es sāku ar fonu un kamēr to gleznoju, roka jau piešāvās kā otu turēt, kā krāsu jaukt.

       4. Jo vairāk dara, jo vairāk izdara. Jo vairāk gleznosi, jo labāk sanāks. 

Ticu, ka tev tas izdosies:)

 

 

Bildes no interneta resursiem