Sāls mīkla - pilns internets ar dažādām receptēm, bet viss sākās tā...
Kādu vakaru sēdēju un domāju "Ko darīt veidošanas nodarbībā, kura man būs pēc 3 dienām?" Strādāju bērnudārzā ar bērniem, kuriem ir dažādas mācīšanās grūtības. Šo otrdien man ir matemātika + veidošana. Sāls mīkla ir ideāls apvienojums. Matemātika - skaitām cik karotes milti un sāls mums nepieciešams, cik daudz ūdens. Kas ir pilns, kas puse. Ar kaudzi un bez kaudzes. Tā pat miltiem un sālij ir dažāda konsistence, krāsa un garša. Veidošana - sāls mīklu kā plastilīnu var izmantot dažādiem darbiņiem un pluss ir tāds, ka sāls mīkla nesmērē pirkstus kā to dara plastilīns.
Visa problēma tajā, ka nekādi nevaru atrast konkrētu sāls mīklas recepti, kura nebūtu pēc tam jācep. Man bija nepieciešama tāda mīkla kuru vienk. var izkaltēt un nokrāsot. Un kā lai zin, kurš variants labāks - milti un sāls 1:2, vai 1:1, eļļu liet, vai neliet, cik daudz ūdens? Vienreiz jau taisīju mīklu 1:1:1, lēju klāt arī eļļu, lai elastīgāka, un kā noskatījos youtube.com, maisot karsēju uz mazas uguns, bet, lai neliptu pie pirkstiem liku vēl miltus, kā maizi cepot. Mīklu uzreiz nevajadzēja, tādēļ ieliku ledusskapī. Iznākums tāds - izņēmu no ledusskapja, paturēju istabas temperatūrā, palika lipīga un pat pēc nedēļas nebija izkaltusi. Tā jau var traumu dabūt. Domāju, ka nekad vairs šo mīklu netaisīšu, bet, re, atkal vajadzība piespieda:)
Vaniļa. |
Tā nu otrdienas rītā sapakoju miltus, sāli, un smaržai vaniļas esenci, devos uz darbu īsti nezinādama kādu to mīklu taisīt.
Kad nodarbība bija klāt, biju nobriedusi riskēt un nodomāju, ja nekas nesanāks, tad vismaz matemātikas un veidošanas nodarbība nebūs pazudusi (biju ieplānojusi, ka gatavo produkciju ceturtdien varēsim zīmēšanas nodarbības laikā nokrāsot ar guašu). Proporcijas kuras izmantoju bija 1gl milti, 1gl sāls (smalkā), 1/2gl ūdens. Mīkla sanāca laba, patīkama rokām. Pieliku vaniļas esenci, tāda smarža mmm... Vēl pirms tam bērni nogaršoja mīklu, noskaidroja, ka sāļa, bet kā ir, ja tagad smaržo tik saldi? Tā nu ir - Ne viss, kas saldi smaržo ir salds:D. Izrullējām un izspiedām ābolīšus. Izbakstījām caurumiņus, lai vēlāk varētu iekārt "ābelītē".
Ceturtdien atnākot uz darbu pirmais ko pārbaudīju, vai ir izkaltis, un, vai nav sadrupis (sāls veicina sadrupšanu, ja tā ir par daudz) mūsu veidojums. Izkaltusi tikai viena puse, jo trešdien nebija neviens, kas apgrieztu otrādi, un nebija radiatoru, kuru tuvumā varētu žāvēt. Sadrupusi nebija, kopā turas labi, vienīgais ļoti tievus smalkumus nevar taisīt, tad gan var sadrupt. Lai vai kā, krāsojam neizžuvušās puses. Krāsa turas labi. Piektdien vēl aizvien mitrs, bet domāju, ka pirmdien varēsim krāsot otru pusīti.
Tāds nu mans eksperiments ar labām beigām.
Tātad, ja negribi cept sāls mīklu, bet izkaltēt, tad jārēķinās ar vismaz 2dienām, lai kalst,vēlams siltā vietā un ik pa laikam apgriezt uz otru pusi. Eļļu likt neriskēju, nezinu kādu iespaidu veiks uz kalšanas proces, bet ja tu pamēģini lūdzu padalies ar rezultātu.
Jaukas brīvdienas! :)
Bildes no interneta resursiem