Iedvesmai :)

Katram ir kaut kas, kas iedvesmo uz labām domā, radošiem darbiem. 

Bez iedvesmas dzīve būtu garlaicīga un pelēcīga. 

 

 

Katrs vēlas būt iedvesmots.

Šī ir tikai maza daļiņa no tā, kas liek man pasmaidīt, kas ir mana iedvesma, ko es vēlētos savā dzīvē izdarīt, piedzīvot, izbaudīt.....

 

 

Sapņo arī tu...:) 

 

 Bildes no interneta resursiem

Atšķirības zīme

     Vai jums ir gadījies tā, ka dzīvojat vienā mājā ar daudz cilvēkiem? Katram ir savas mantas un vienmēr ir kāds, kuram jūs esat jau simt reižu lūguši, lai viņš tavas lietas neaiztiek, bet bez rezultāta? (Izklausās pēc reklāmas) 

      Fakts ir tāds, ka es šadā mājā dzīvoju un nekad nevaru atrast savas mantas, jo Kāds tās paņem, lieto un vietā nenoliek. Ko darīt!?!

       Pie atrisinājuma nonācu pavisam nejauši.

       Jau kādus 2 gadus atpakaļ man ienāca prātā, ka varētu aplīmet savu stepleri, lai viņš neizskatītos kā liels, melns klucis. Paņemu līmplēvi un ar caurumspiedi saspiedu dzeltenus aplīšus. Aplīmēju - izskatās interesanti. Caurumspiedis ar tāds garlaicīgi zils. Arī to aplīmeju, bet nu jau ar baltām pumpām.

        Kāds laiks jau bija pagājis, un man bija jāvada vien pasākums bērniem. Nepieciešams ņemt līdz šķēres, ja nu nepietiek. Bet kā es atšķiršu pēc tam kuras tad ir manējās? Tā jāu pārāk daudz citu lietu par ko domātu, atceros jaukās pumpiņas un tā nu šķeres tikušas pie jauna dizaina. 

        Vēl pēc kāda laika iegādājamies vairākas dzeltenas galda lampas, visas vienādas, un arī savu lampu aplīmeju, lai nepazūd ;D

        Tā tas sākās un nu esmu atradusi savu atšķirības zīmi, pc, telefons (jo tie arī mums ir līdzīgi), lādētāji, lielās datorausis, skoča ietvariņš vārdu sakot viss, kas mans un ko var aplīmet. Mēbeles gan neaplīmeju, pārak daudz pumpu būtu. 

         Man jau draugi teikuši, ka man mājās masaliņas, bet vismaz dzīve nav garlaicīga:)

Tu vari būt gleznotājs

        Viss sākās tā......

         Kā jau lielākai daļai sabiedrības, tā arī man dzīve nav vienkārša un mierīga, bet gan pilna dažādu pārbaudījumu, dienas skrien tā, ka pat nemanu. Tūlīt jau jauns gads klāt.

Mācos, strādaju un vēl tik daudz dažādas lietas jāpaspēj izdarīt ārpus šīm divām galvenajām nozarēm.

         Augstskolā angļu valodas lektore uzdeva atrast tekstu par bērniem, izglītību, skolotāju, vai ko tamlīdzigu. Tā nu es dodos varenajos interneta plašumos un meklēju school, teacher, childrens u.c. Mekleju, skatos, lasu, nekas tāds īpaši interesējošs neuzrādās līdz brīdim, kad ieraugu Teaching to paint, klikšķinu un skatos, bet neieraugu gluži to, ko gaidīju.

      Domāju, ka būs raksts par zīmēšanas stundu, metodēm, bet te daudz un dažādu video, kur māca zimēt dažādās tehnikās. Noskatos, kā vienkārši var gleznot kokus ar akvareli, tad, kā strādāt ar akrilu, eļļu, kā uztaisīt pašam molbertu u.t.t.

       Nav jau noslēpums, ka apsēžoties pie datora un atrodot ko interesantu, laiks paskrien nemanot. Tā nu lēnā garā līdz youtube.com un noskatos ļoooti daudz dažādus video par to kā gleznot. Gan iesācējiem, gan profesionāļiem. Tik interesanti vērot un jo vairāk skaties, jo lielāka vēlme pašam to pamēģināt.

       Kā jau saprotams, mācoties interjera dizainu man bija jāglezno, bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka zīmēt es neprotu. Vērojot citus savus kursa biedrus sapratu, ka nespēju redzēt tā kā redz viņi . Gleznošanai labums ir tāds, ka ne vienmēr visam jābūt tādam kā dzīvē un tas dod zināmu brīvību.

      Protams, ka tajā dienā mājasdarbu angļu valodā tā arī neizpildiju, bet nav jau brīnums, kuram gan gribas mācīties, kad ir tāda iedvesma uz pavisam citām lietām.

      Vairākas dienas staigāju ar domu, ka vēlos pamēģināt ko uzgleznot. Es jau nepretendēju uz mākslinieka statusu, bet priekš savas pilnveides var. Kā es saku "Pamēģināt drīkst"

Izstaigaju dažādus veikalus, izpētīju molbertu cenas, bet vēl nepirku. Negribas nopirkt lielu jaunu molbertu un sacūkot ar savu nemākulību jau pirmajā reizē. Bet patiesībā jau ir tā, ja nu gadījumā 100% nepatīk tas, ko esi uzgleznojis, ļauj lai nožūst un glezno pavirsu. Daudzi lielie māklsinieki tā darīja, vienīgais ne tādēļ, ka nepatika, bet naudas trūkuma dēļ.

Mans darbiņš  :)

       Atcerējos, ka man mājās jau ļoti sen kaut kur nobāzts stāv maziņs molbertiņš 18x24 (audums uzlīmēts uz kartona, tādi parasti bērnu gleznošanas komplektiņos nāk līdz), laikam kāds uzdāvināja, pat neatceros. Vienīgais ko atceros ir tas, ka viņu nelietoju, jo negribēju sabojāt. Atradu gan molbertu, gan koka paleti, ko reiz nopirku ar domu, ka apstgrādāšu un likšu pie sienas kā dekoru, vēl no skolas laikiem krāsa majās saglabājusies. 

       Sāku darbu. Rezultāts nemaz tk slikts nav, ja cilvēks ar gleznošanu ikdienā nenodarbojas un noko daudz no tā nesaprot.

      Bidzot darbu ir gandarījums. Pats proces bija patīkams, mierīgs, acu priekšā skaistums. Man pašai arī pamācoš, jo manī ir perfekcinonista gars un ar to nemaz nav tik viegli cīnīties.

         Domāju, ka tas nav pedējais ko gleznošu, gribas arī izmēģināt uz lielākas virsmas. Domāju vajadzētu būt vieglāk, bet tad jau redzēs:)

Ja vēlies gleznot:

 

     1.Nenobīsties, nedomā, ka to nevarēsi. Tev uz izstādi savs darbs nebūs jāsūta, dari to priekš sevis.

      2.Izpēti interneta resusus, kāda tipa glezna tev patiktu, abstraktā māksla, klusā daba, ainava u.t.t.

youtube.com  How to paint with.....(krāsa ar kādu tu gleznosi, akrils, goašs - liela starpība nav, cita tehnika būs akvarelim un eļļas krāsai, bet metodes jau vari izpētīt)Skatoties video daudz ko var  iemācīties.

      3.Sāc ar ko vienkāršu. Es sāku ar fonu un kamēr to gleznoju, roka jau piešāvās kā otu turēt, kā krāsu jaukt.

       4. Jo vairāk dara, jo vairāk izdara. Jo vairāk gleznosi, jo labāk sanāks. 

Ticu, ka tev tas izdosies:)

 

 

Bildes no interneta resursiem

Sāls mīkla...jau atkal:)

Sāls mīkla - pilns internets ar dažādām receptēm, bet viss sākās tā...

     Kādu vakaru sēdēju un domāju "Ko darīt veidošanas nodarbībā, kura man būs pēc 3 dienām?" Strādāju bērnudārzā ar bērniem, kuriem ir dažādas mācīšanās grūtības. Šo otrdien man ir matemātika + veidošana. Sāls mīkla ir ideāls apvienojums. Matemātika - skaitām cik karotes milti un sāls mums nepieciešams, cik daudz ūdens. Kas ir pilns, kas puse. Ar kaudzi un bez kaudzes. Tā pat miltiem un sālij ir dažāda konsistence, krāsa un garša. Veidošana  - sāls mīklu kā plastilīnu var izmantot dažādiem darbiņiem un pluss ir tāds, ka sāls mīkla nesmērē pirkstus kā to dara plastilīns.

      Visa problēma tajā, ka nekādi nevaru atrast konkrētu sāls mīklas recepti, kura nebūtu pēc tam jācep. Man bija nepieciešama tāda mīkla kuru vienk. var izkaltēt un nokrāsot. Un kā lai zin, kurš variants labāks - milti un sāls 1:2, vai 1:1, eļļu liet, vai neliet, cik daudz ūdens? Vienreiz jau taisīju mīklu 1:1:1, lēju klāt arī eļļu, lai elastīgāka, un kā noskatījos youtube.com, maisot karsēju uz mazas uguns, bet, lai neliptu pie pirkstiem liku vēl miltus, kā maizi cepot. Mīklu uzreiz nevajadzēja, tādēļ ieliku ledusskapī. Iznākums tāds - izņēmu no ledusskapja, paturēju istabas temperatūrā, palika lipīga un pat pēc nedēļas nebija izkaltusi. Tā jau var traumu dabūt. Domāju, ka nekad vairs šo mīklu netaisīšu, bet, re, atkal vajadzība piespieda:)

Vaniļa.

   Tā nu otrdienas rītā sapakoju miltus, sāli, un smaržai vaniļas esenci, devos uz darbu īsti nezinādama kādu to mīklu taisīt.
Kad nodarbība bija klāt, biju nobriedusi riskēt un nodomāju, ja nekas nesanāks, tad vismaz matemātikas un veidošanas nodarbība nebūs pazudusi (biju ieplānojusi, ka gatavo produkciju ceturtdien varēsim zīmēšanas nodarbības laikā nokrāsot ar guašu). Proporcijas kuras izmantoju bija 1gl milti, 1gl sāls (smalkā), 1/2gl ūdens. Mīkla sanāca laba, patīkama rokām. Pieliku vaniļas esenci, tāda smarža mmm... Vēl pirms tam bērni nogaršoja mīklu, noskaidroja, ka sāļa, bet kā ir, ja tagad smaržo tik saldi? Tā nu ir - Ne viss, kas saldi smaržo ir salds:D. Izrullējām un izspiedām ābolīšus. Izbakstījām caurumiņus, lai vēlāk varētu iekārt "ābelītē".

    Ceturtdien atnākot uz darbu pirmais ko pārbaudīju, vai ir izkaltis, un, vai nav sadrupis (sāls veicina sadrupšanu, ja tā ir par daudz) mūsu veidojums. Izkaltusi tikai viena puse, jo trešdien nebija neviens, kas apgrieztu otrādi, un nebija radiatoru, kuru tuvumā varētu žāvēt. Sadrupusi nebija, kopā turas labi, vienīgais ļoti tievus smalkumus nevar taisīt, tad gan var sadrupt. Lai vai kā, krāsojam neizžuvušās puses. Krāsa turas labi. Piektdien vēl aizvien mitrs, bet domāju, ka pirmdien varēsim krāsot otru pusīti. 

       Tāds nu mans eksperiments ar labām beigām.

    Tātad, ja negribi cept sāls mīklu, bet izkaltēt, tad jārēķinās ar vismaz 2dienām, lai kalst,vēlams siltā vietā un ik pa laikam apgriezt uz otru pusi. Eļļu likt neriskēju, nezinu kādu iespaidu veiks uz kalšanas proces, bet ja tu pamēģini lūdzu padalies ar rezultātu.

Jaukas brīvdienas! :)

 

 Bildes no interneta resursiem

Piparmētru tēja un vēl kaut kas......

Sveiki:)

Tiešām liels kauns, ka tik ilgi ne vārdiņa neesmu rakstījusi, lai gan (atzīšos) ir bijis laiks, un par ko rakstīt arī ir. Visa problēma ir tajā, ka mūždien atrodu kādu iemeslu kādēļ tieši tagad nerakstīt.

Ir pāris ideju piem.

     1. pāris dienas atpakaļ biju čību filcēšanas kursos, vēl viena nodarbība un tad aprakstīšu. Vienīgais šobrīd bilžu nav, bet centīsos sadabūt. Varbūt vēl vienu pāri uzfilcēšu. Nav tik grūti:)
     2. izmēģināju uzšūt iepirkuma maisiņu no blūzītes, kuras valkāšanas laiks ir beidzies. Nu jau pēc lielas rokdarbnieces izklausos:)
     3. arī grāmatas vairākas esmu izlasījusi un būtu ar ko padalīties. Jaunumi manā dzīvē arī ir. Šobrīd varu pateikt to, ka par pārdevēju vairs nestrādāju:) Un vairs nav jāstrādā 20 dienas mēnesī, bet tikai 10, S un Sv brīvas:)

Kas mani pamudināja rakstīt šodien?

Piparmētra

Pavisam vienkārš un muļķīgs atgadījums pirms apmēram 10min. 

       Nu tad tā.... Kā jau rudenī mēdz gadīties, cilvēki slimo un arī mūsu ģimenē neizpaliek kāds bacilis. Man par laimi ir tikai iesnas, kamēr citi cīnās vēl ar klepu un teperatūru. Nolēmām - jāizvara piparmētru tēja, veselīga, garšīga un ar bronhītiem cīnās (tā ir rakstīts zāļu grāmatā).
       Uzlieku vārīties ūdeni un dodos pie saldētavas, kur jau vasarā, pa maisiņiem esam salikuši dažādus zaļumus, tai skaitā tējas. (Starp citu, tēju mēs negriežam, vienk. svaigu buntīti iemetam maisiņā un saldētavā. Kad izvelk kā tikko no dārza nesta:) Paņemu vienu maisiņu, tur pētersīļu kāti, otru -tur arī nav piparmētra, skatos trešo - O, te varētu būt, lapas un kāti izskatās pēc tējas. Izvelku, saberu pa krūzītēm (mans deguns nestrādā, ja kas), vienu tēju apleju. Smarža tik spēcīga, bet ne pēc piparmētras. Aizdomas ir, kas tas varētu būt, bet nē, tā taču nevar būt! Nesu pie mammas un jautāju pēc kā smaržo. Manas aizdomas apstiprinās - esmu pagatavojusi Bazilika tēju:D
       Tā nu esmu pagatavojusi savu pirmo bazilika tēju. Lai gan ātri vien izvilku baliliku ārā no krūzes, smaržo stipri, pat deguns atvērās, kamēr te rakstu. Kad dzer ir tas bazilika rūgtumiņš un garša kā jau salātos kuros ir baziliks. 

Tā izskatās bazilika tēja..

       Ielīdu internetā un lūk info par bazilika tēju (izrādās ka tāda ir:)
Bazilika tēja (no kaltētām bazilika lapām) jau gadsimtiem ilgi tiek uzskatīta par asinsradi veicinošu līdzekli. Tā tiek lietota arī gremošanas uzlabošanai un kuņģa krampju ārstēšanai. Kakla sāpju gadījumos bazilika tēju izmanto kakla skalošanai.
    Šeit atradu bazilika tejas receptīti http://www.receptes.lv/receptes/ipasa-bazilika-teja/ :)

Nu tad līdz nākamajai reizei!

P.S. Beigās pie piparmētru tējas tomēr tikām :) 

 Bildes no interneta resursiem

Ziemassvētki - Dzimšanas diena

Ir pienācis jaunais gads. Laiks, kamēr gatavojāmies Ziemassvētkiem un jaunajam gadam, paskrēja ātri un bija ļoti aizņemts, un noteikti, es neesmu vienīgā, kas var to apgalvot. Domājot kā iepriecināt savus mīļos, kādos pasākumus jāapmeklē, ko vēlos vēl izdarīt, līdz gads nav beidzies, tas tiešām paņem daudz laiku un protams vēl darbs.

Bet tomēr man prieks par šo laiku. Vēl šodien bija jāpiedalās pasākuma veidošanā, kas bija par godu Kristus dzimšanas dienai. Ne vienmēr mēs Ziemassvētkus tā uztveram, bet tā jau ir īstā svētku būtība - Kristus dzimšanas diena.

Bija tik jauki vērot ģimenes, bērnus to lielo prieku, mieru un mīlestību, kas valdīja pasākuma gaitā. Jauka ludziņa, rokdarbi, dzimšanas dienas torte, interesantas spēles. Un visi kopā, nekādas izlikšanās vai tēlošanas tikai mēs paši. Tie tiešām bija svētki. Nevaru beigt smaidīt atceroties visu, ko piedzīvoju un tik grūti to aprakstīt.

Pasākuma noslēgumā  bija loterija ar paštaisītām dāvaniņām, un lai gan daudzi apgalvo, ka neko Tādu jau nemāk, tomēr neko jaukāku par šīm dāvaniņām nevaru iedomāties. Katram savs piegājiens, domu lidojums. Un tiešām, skaisti un vērtīgi, no sirds.

Es ceru, ka arī Jūs varējāt šo svētku laiku izjust ne tikai ar prātu vai naudasmaka tukšošanos, bet gan ar siltuma piepildītu sirdi. 

Lai būtu svētki nav vajadzīgs nekas īpašs, tikai izvēle Priecāties:)

P.S. Varu izstāstīt kādu interesantu spēli, ko var spēlēt ne tikai Ziemassvētkos, bet jebkuros svētkos kopā ar ģimeni, vai draugiem.

Tātad : Katrs svētku dalībnieks, mājās, sagatavo 10 noderīgus sīkumus, piem., dzēšgumija, blociņš, konča, tēja, foto rāmītis, sāls paka u.t.t. , viss, ko var atrast mājās noderīgs un interesanti. Skaisti ietin avīzē (konkrēta veikala reklāmu bukletos), kā jau dāvanu, tā, lai izskatās iekārojama (bez lentām, pušķiem u.c., izmanto viek. skoču) Var iepakot arī viltīgi, piem., mazu lietiņu milzu kasē, galvenais lai nevar pateikt, kas iekšā. Ja spēlētāju mazāk, tad var vairāk sīkumu piem. 15, tas atkarīgs no pašu vēlmēm. 

Šos sīkumiņus saber kaudzē istabas vidu. Visi spēlētāji sasēžas apkārt un uz riņķi laiž metamo kauliņu, var vairākus, lai ātrāk iet, tā pat būs kāds laiciņš kamēr čupa pazudīs. Spēlētāji pēc kārtas met kauliņi, ja uzmetās 1 vai 6 var paņemt kādu no dāvaniņām. Tā spēlē, līdz vidū vairs nekā nav. 

Tālāk dara tā: uzņem laiku piem. 5 min. un atkal met kauliņu tikai šoreiz, ja uzkrīt 1 vai 6 spēlētājs drīkst paņemt kādu dāvaniņu no cita spēlētāja. Kad 5 min. pagājušas spēli beidz. Nu visi ver vaļā savas dāvaniņas un skatās kas tur iekšā. Un tad ja ir vēlēšanās var sākt mainīties ar savu ieguvumu.

Šī spēle ir ļoti interesanta gan bērniem, gan pieaugušajiem, tā pat neprasa daudz līdzekļus, jo mums katram mājās ir kādi interesanti krāmi, kas var noderēt un iepriecināt citu. 

Spēle sagādā daudz prieka un pārsteigumu, jo nekad jau nevar zināt, ko kāds cits ir ielicis šajās dāvaniņās.




Bildes no interneta resursiem