Esmu atpakaļ. Domājat, ka esmu bezdarbnieks, kurš ir pārāk slinks, lai kaut ko uzrakstītu? Tā gluži nav:)
Esmu tikusi nodokļu maksātāju statusā. Jā, es strādāju un tā kā darbs paņem diezgan daudz laika, būšu godīga, jau paspēju aizmirst par savu blogošanu.
Kāds darbs? Nekas īpašs, strādāju par pārdevēju, konsultantu kafejnīcā. Darbs nav grūts, nav arī pārāk daudzveidīgs, vai interesants. Paglābj tas, ka darbs ir ar cilvēkiem, tas man tiešām patīk. Katrs apmeklētājs ir tik dažāds, daži runīgi, citi tik noraidoši. Tiešām interesanti vērot pircējums.
Agrāk, kad biju pircējs nemaz nelikās svarīgi vai pasveicini pārdevēju, vai nē. Tajā brīdī par to pat neaizdomājos, bet jo ilgāk strādā, jo vairāk saproti, ka tas ir svarīgi, jo savā ziņā tas ir kā mazs prieka brīdis, kad pircējs uzsmaida, pasveicina.
Tagad, kad iepērkos cenšos to neaizmirst, jo patiesībā man tas neko nemaksā uzsmaidīt un pateikt "Labdien", bet tas tiešām ir iepriecinoši.
Agrāk domāju, ka nekad neko negribu pārdot, bet jo vairāk strādāju, jo vairāk saprotu, kā citi var šo darbu darīt daudzus gadus pēc kārtas. Tie ir pircēji un kolēģi, kas tevi tur.
Un vēl kas... Šādā darbā var daudz ko jaunu uzzināt, piemēram esmu iemācījusies taisīt kafe late, kapucino un ekspreso, tā pat visādas maizītes, salātus un wrapus. Tā kā darbā var arī pilnveidoties ne tikai pelnīt :)
Zinu, ka iepriekš solīju pastāstīt par jaunajiem kursiem, bet diemžēl nepaspēju tos iziet. Domāju, ka tie būtu bijuši vērtīgi "Pārdošanas prasmes" kursi, kuri šodien man tiešām noderētu.
Tā lūk ir, domāju iet uz kursiem, kaut gan nekad neko netirgošu un nu stāvu pie kases ik dienas.
Tā kā nekad nav par vēlu kaut ko jaunu apgūt, pat tad, ja domā, ka tu nekad to nedarīsi!
Bildes no interneta resursiem
