Darot saprotu :)

    Esmu atpakaļ. Domājat, ka esmu bezdarbnieks, kurš ir pārāk slinks, lai kaut ko uzrakstītu? Tā gluži nav:)

    Esmu tikusi nodokļu maksātāju statusā. Jā, es strādāju un tā kā darbs paņem diezgan daudz laika, būšu godīga, jau paspēju aizmirst par savu blogošanu.

   Kāds darbs? Nekas īpašs, strādāju par pārdevēju, konsultantu kafejnīcā. Darbs nav grūts, nav arī pārāk daudzveidīgs, vai interesants. Paglābj tas, ka darbs ir ar cilvēkiem, tas man tiešām patīk. Katrs apmeklētājs ir tik dažāds, daži runīgi, citi tik noraidoši. Tiešām interesanti vērot pircējums. 

    Agrāk, kad biju pircējs nemaz nelikās svarīgi vai pasveicini pārdevēju, vai nē. Tajā brīdī par to pat neaizdomājos, bet jo ilgāk strādā, jo vairāk saproti, ka tas ir svarīgi, jo savā ziņā tas ir kā mazs prieka brīdis, kad pircējs uzsmaida, pasveicina. 

    Tagad, kad iepērkos cenšos to neaizmirst, jo patiesībā man tas neko nemaksā uzsmaidīt un pateikt "Labdien", bet tas tiešām ir iepriecinoši.

    Agrāk domāju, ka nekad neko negribu pārdot, bet jo vairāk strādāju, jo vairāk saprotu, kā citi var šo darbu darīt daudzus gadus pēc kārtas. Tie ir pircēji un kolēģi, kas tevi tur.

Un vēl kas... Šādā darbā var daudz ko jaunu uzzināt, piemēram esmu iemācījusies taisīt kafe late, kapucino un ekspreso, tā pat visādas maizītes, salātus un wrapus. Tā kā darbā var arī pilnveidoties ne tikai pelnīt :)

    Zinu, ka iepriekš solīju pastāstīt par jaunajiem kursiem, bet diemžēl nepaspēju tos iziet. Domāju, ka tie būtu bijuši vērtīgi "Pārdošanas prasmes" kursi, kuri  šodien man tiešām noderētu. 

Tā lūk ir, domāju iet uz kursiem, kaut gan nekad neko netirgošu un nu stāvu pie kases ik dienas. 

     Tā kā nekad nav par vēlu kaut ko jaunu apgūt, pat tad, ja domā, ka tu nekad to nedarīsi!

Bildes no interneta resursiem

Bezdarbnieki - interesanti un noderīgi :)

           Esmu iestājusies bezdarbniekos. Izklausās mazliet dīvaini, jo liekas esmu pārāk jauna tādai iestādei, bet nē.

Šajā gadā nestājos nevienā augstskolā, jo sapratu, ka nevēlos mācīties papīra deļ un vēl kredītu par to maksāt. Tā nu paliku bez skolas. Mana iepriekšējā darba vieta bankrotēja, tā nokļuvu bezdarbnieku statusā. Un ja jau man ir tāda iespēja, tad kādēļ ne. Aizgāju pieteicos. Cerēju, ka varēšu tikt uz kādiem profesionālajiem kursiem, bet izrādās, tā kā esmu šajā gadā ieguvusi profesiju (interjera dizains), tad nevaru iziet jaunus profesijas kursus tuvāko 3 gadu laikā. Es jau cielēju uz konditoriem, bet nekā. Pirmajā brīdī domāju kāda gan jēga palikt, katru mēnesi atzīmēties jāiet, bet nu labi. Pieteicos uz īsajiem kursiem, 4dienu kursi "Uzņēmējdarbības un komercdarbības pamati". Jau sen biju domājusi, ka varētu atvērt savu biznesu un nu man bija iespēja aiziet uz kursiem.

             Tiešām, ja esat bezdarbnieks kuram nav ko darīt, nedomājiet, ka īsie kursi nav nekas vērtīgs. Pati sākumā apskatījos lielo kursu sarakstu un domāju, ka nav liela jēga iet. Vienīgais, kas man likās interesants bija uzņēmējdarbība jebkādā formā.

Par spīti savam slinkumas aizgāju uz kursiem. Man tā paveicās ar kursa biedriem. Nemaz nebija sajūta, ka atnākuši neilmīgie zemē iespiesti Latvijas bezdarbnieki. Tik jauka, draudzīga atmosfēra. Arī paši kursi bija daudz interesantāki nekā biju iedomājusie.Iemācīja mums visādus knifiņus kā cilvēkus piesaistīt, krāsu ietkmi uz cilovēkiem un vēl daudz ko citu. Kas ir SIA2000 un SIA1, mikrouzņēmums, pašnodarbinātais, IK u.t.t. Vārdu sakot iziesiet kursus nenožēlosiet.

             Liekas atvērt savu biznesu var tikai izredzētie, bet tā nav. Galvenais ir ideja un vēlme strādāt. Protams neviens šeit nesola tikai zelta dzīvi vien, bet tas jau atkarīgs no mums, cik esam gatavi ielikt darbu savā projektā. Tā pat sapratu, ka ir ļoti daudz iespējas uzsākt biznesu neņemot kredītu, galvenais visu kārtīgi apdomāt.

Izejot šos kursus pasniedzēja uzaicināja mani uz grāmatvedību. Nu nevar neiteit. Aizgāju nākamajā nedēļā 4 dienas mācījos grāmatvedības pamatus. Nav tik traki, bet nebūšu grāmatvede:) Tiem kuri ir grāmatveži, cepuri nost, Jūs esat lieli malači. Nav jau grūti, bet pinķerīgi. Visu laiku kādas kļūdiņas ielaidu, īpaši krājuma uzskaites metodēs. Interesanti bija visu ko par nodokļiem un nodevām uzzināt. Aprēķinājām algas. Tas man padevās :)

Pirmais jautājums ko man uzdeva radi, vai ir kāds oficiāls papīrs par kusru beigšanu. Par īsajiem kursiem nav, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tam nav jēgas. Iegūst tiešām daudz. Arī sevi var pareklamēt:)

           Vēl esmu pieteikusies 2 dienu kursos "Pārdošanas prasmes", lai gan visu mūžu skandēju, ka nevaru ciest pārdot. Bet tā kā mana pieredze šajos kursos bija ļoti pozitīva, nolēmu, ka nekas briesmīgs man nenotiks ja aiziešu.

Šie kursi man vēl priekšā, bet galvenais ko gribu Jums pateikt, padariet savu dzīvi interesantāku un šādi kursi, kurus var apmeklēt par velti, ir viens no veidiem kā to sākt realizēt. 

                   Lai veicas!


 Bildes no interneta resursiem

Džulī un Džūlija (Julie & Julia) un Olu vārīšana

Recenzija:

Amerkiāniete Džūlija Čailda, kas kopā ar vīru pārceļas uz dzīvi Francijā pēckara gados, kaislīgi vēlas iemācīties franču kulinārijas noslēpumus, taču par nelaimi, neviena franču pavārgrāmata vēl nav izdota angļu valodā. Tādas grāmatas izdošanas kļūst par viņas mērķi, tādēļ viņa iestājas slavenajā Cordone Bleu pavārskolā, kļūstot par pirmo amerikāņu sievieti, kam tas izdevies. Viņas galvenā rūpe ir atturēt amerikāņus no saldētiem un konservētiem pusfabrikātiem, parādot cik brīnišķīgs ir svaigi gatavots ēdiens.

Pusgadsimtu vēlāk, ņujorkiete Džulī Pauela, kas neveiksmīgi mēģinājusi rakstnieces karjeru, uzstāda sev uzdevumu – gada laikā pagatavot visas 524 receptes, kas publicētas Čaildas pavārgrāmatā. Savus panākumus un kļūmes viņa atspoguļo interneta blogā.

Protams, ka vispriecīgākais par jaunā hobija augļiem ir viņas vīrs Eriks, tomēr projekta īstenošanai ir vajadzīgs ne tikai daudz laika, bet arī pacietības.

Noteikti esam skatījušies šo filmu, vai vismaz dzirdējuši par to. Kādēļ rakstu, jo šis stāsts manuprāt ir ievērības cienīgs. Noskatoties šo filmu katru reizi no jauna ir liela vēlme ko mainīt, izmēģināt kaut ko tamlīdzīgu. Tā pat bija, kad izlasīju grāmatu. Tiešām interesanta. Pat dažas receptes ieliktas, kuras izmēģināju. Tiešām bija garšīgi.

Dažkārt esmu domājusi, ka tiešām būtu interesanti  paņemt kādu pavārgrāmatu un gatavot visu pēc kārtas. Man pat bija padomā kāda grāmata "Pavārgrāmata veģetāriešiem". Nedomājiet, ka esmu veģetāriete. Kad sāku domāt ko ēd veģetārieši - saprotu, ka manas zināšanas šajā jautājumā ir gaužām vājas. Nav jau tā, ka no gaļas vien pārtieku, bet ļoti gribu uzzināt kāda ir īsta veģetāriešu virtuve. Kas mani attur no šī projekta? Tā ir grāmatas cena. Katru reizi ejot garām nopūšos, jo cena kā nekrīt, tā nekrīt. Diemžēl 10;11Ls par grāmatu nemaz nav tik viegli saņemties iztērēt. Domāju, ka varētu iztikt bez šīs grāmatas un sākt ar saviem recepšu krājumiem, bet man tās receptes ir tik daudz un vēl jākārto, jāskaita. Tas man liekas par traku. Atzīstu, esmu slinka, bet varbūt kādā jaukā dienā saņemšos.  

Pāris dienas atpakaļ skatījos citu filmu "Bēgošā līgava" un mani ieinteresēja fakts, ka galvenā varone filmas beigās noskaidroja kāda ola viņai vis labāk garšo. Ola "Benedikts".  Protams devos interneta plašumos noskaidrot kas tas ir. Atradu ļoti interesantu viegli saprotamu video ar Mārtiņu Rītiņu, kā pagatavot olu "Benedikts" http://tv.delfi.lv/video/TKW4bkWV/  Noskaidroju, ka tā ir tā pati ola, ko Džulī nekādi ar pirmo reizi nevarēja uzvārīt.

Jāsaka, ka jau iepriekš biju mēģinājusi šādu olu gatavot, bet man tajā laikā teica, ka ūdeni vajag sasālīt un tad sist iekšā olu. Rezultātā ola nebija ēdama, jo bija nenormāli sāļa. Knapi dzeltenumu varēju apēst. Toreiz domāju, ka tā būs pēdējā reize, kad centīšos izvārīt olu bez čaulas, bet nu es uzgāju jaunu veidu. 

Olu iesit bļodiņā, kur mazlietiņ ieliets vīna etiķis (var arī parastu etiķi), tad vāra ūdeni, kad ūdens vārās ar karoti maisot ievirpuļo ūdeni, ielej olu .Kādu laiku vāra (apm.2-3 min) Ola savilkās, neizšķīda. Konsistence līdzīga kazas sieram. Nekad nebiju domājusi, ka ola var būt arī tāda.Diemžēl manā eksperimentā bija viena kļūda. Par daudz etiķis par maz ūdens. Olas baltums bija etiķains. Pēc eksperimenta tik un tā esmu gandarīta, jo zinu kas ir ola "Benedikts" un man ir sanākusi ola, kādu Džulī aprakstīja savā grāmatā.

Tādi nu ir mani jaunākie piedzīvojumi. 

Galvenais nevajag baidīties eksperimentēt, jo dzīve kļūst krāsaināka tikai tā:)

Bildes no interneta resursiem

Vannas bumbas - Tiešām viegli!

   Nedomāju rakstīt daudz un dažādas vannas bumbu receptes, jo internets jau tā ir pilns ar šādu informāciju. Drīzāk ar šo rakstu vēlos Jūs iedvesmot, iedrošināt izmēģināt mājās pagatavot kādu bumbu.

Starp citu, ja Jums nav mājās vanna (tā kā man), tas neliedz Jums šo prieku. Var taču mērcēt kājiņas, it īpaši kad aukstums nāk virsū. Tā pat var dāvināt arī šādā nolūkā. Tā kā tas noteikti nav šķērslis:)

   Process.

   Mēdz būt tā, ka atverot kādu mājas lapu un redzot, ka receptē ir tik daudz dažādu, nepieejamu sastāvdaļu, ka pāriet visa vēlme ko darīt. Tomēr varu teikt Jūs iepriecināt - vannas bumbu var pagatavot no mājās pieejamiem produktiem. Turklāt tas ir lēti. Kā galvenās sastāvdaļas vajag sodu, citronskābi, eļļu (ieteicams olīvu, bet esmu izmantojusi arī rapšu) un ēterisko eļļu (to arī var aizstāt ar mājās pagatavotu smaržīgu eļļu). Ja uztrauc, ka nav atbilstoši trauciņi, kuri veido bumbas formu, tā ir maza bēda.

    Kad pirmo reizi gatavoju vannas bumbas, domāju aprobežoti.Jātaisa bumba. Trauciņu nebija, bet to viegli var uztaisīt masu saspiežot plaukstā (kā bērnībā smilšu kastē spēlējoties) un tad viegli nogludināt ar plaukstu. Vēlāk kļuvu gudrāka un nu mana favorītforma ir "Tabletīte". Atradu mājās zemu, platu krāsu bundžiņu. Izmazgāju. Cepu "Tabletītes kā kūkas). Lielākas vannai, mazākas kāju vanniņām. Plānoju kādā izpārdošanā iegādāties mazas bērnu smilšu kastes formiņas. Iedomājies cik jauki izskatītos gliemežvāka formiņa, vai cik mīlīgi uztaisīt lācīti. 

Kopumā šis proces ir ļoti patīkams,jo neko nevar sabojāt (ja zin noteikumu nr.1 neliet klāt ūdeni, vai šķidrumus kas to satur), katru reizi kas jauns, smaržas, formas, iespēja izvērst savu fantāziju, savienot dažādas smaržas veidojot kārtainas bumbas.Tai pat laikā zini, kas būs galā.

    Par to kā iesmaržināt un iekrāsot.

    Var izmantot ēteriskās eļļas un pārtikas krāsvielas. Tai pat laikā, lai lieki netērētu naudu smaržīgu eļļu var pagatavot mājās. Viss sākās ar parastu eksperimentu "Vai var "iemarinēt" tēju?" Var. Pirmo ko "marinēju bija parastā piparmētru tēja no paciņām. Iebēru tās mazā trauciņā (2-3paciņas) un aplēju ar eļļu kuru izmantoju vēlāk bumbai. Pēc pāris dienām eļļa bija uzsūkusi piparmētru smaržu. Ar visiem biezumiem iejaucu citronskābē un sodā. Smaržoja labāk kā veikalā, skaisti zaļgana pateicoties biezumiem un pilnībā dabīgs produkts. Vēlāk šādā veidā "iemarinēju" arī zaļo tēju ar zemenēm, svaigu piparmētru, uz Ziemassvētkiem atradu Možums Ziemassvētku augļu tēju vienkārši fantastiska smarža. Galvenais lietot maksimāli smaržīgas tējas, var arī izmantot kaltētas miziņas, ziedus.

Ja tomēr izmanto ēteriskās eļļas un nav krāsvielas tā pat var piejaukt kaltētas tējas ziedus, tēju maisiņos arī nevajag noniecināt. Tas viss arī dod krāsu un izskatās ļoti jauki. Vēl kas, ja ir vēlme (pati esmu tā darījusi) droši var apvienot masu ar ēterisko eļļu un paštaisīto eļļu, rezultāts dubultsmaržīgs.

   Interesanti.

   Man patīk eksperimentēt un varu teikt droši, nekādu šķidrumu neliet klāt izņemot eļļu. Vienā no pirmajām reizēm gribēju iekrāsot savu bumbu sarkanīgu un vēl iesmaržināt. Lēju klāt  pašgatavotu ķiršu sīrupu. Rezultāts - nekas neiekrāsojās un soda ar citronskābi sačūkstēja. Tā pat kādu citu reizi gribēju masu padarīt vērtīgāku. Pieliku medu. Rezultāts - masa kļuva maiga, smaržīga, labi ūdenī šķīda, bet lietojama tikai uzreiz. Gribēju ielikt burciņā, bet kā taisīju vāku ciet tā masa spraucās ārā. Visu laiku pūtās 2reiz lielāka, pēc pāris dienām sacietēja kā akmens. Kad taisīju mini bumbiņas tās uzpūtās kā tādi mazi pūpēdīši un ja saspiedu vēlreiz nekas nemainījās pūtās tā pat. Vienu sakaltēju, smaržoja jauki, bet ļoti lēni šķīda ūdenī.

Tā lūk. Esmu padalījusies ar savu pieredzi un ceru ka Jūs iedvesmoju un iedrošināju. Galvenais nevajag baidīties, tā jau nav raķešu konstruēšana. Un kādēļ maksāt milzu naudu par to, ko var pagatavot mājās (esmu pārliecināta, ka mājās gatavota bumba ir dabīgāka nekā pirktā).

   Aprēķināju aptuvenās izmaksas..

   Soda - 500g  0,28-0,36ls (pietiek 4-6 gatavošanas reizēm)

   Citronskābe - 1pac. 0,14ls (2-4 bumbas atkarībā no izmēra)

   Eļļa - 0,10ls (domāju, ka tā, lai gan nezinu konkrēti cik viena, divas ēdamkarotes varētu izmaksāt)

   Tēja - 0,10ls (ļoti rupji rēķinot)

   Tātad viena bumbu gatavošana (2-4 bumbas) izmaksā apm. 0,40ls Jauki vai ne:)

   Ja ir vēlme var pievienot rupjo sāli, cukuru, kartupeļu cieti(mīkstam ūdenim), sauso pienu, auzas, kafiju, kakao u.t.t. Visu ko vien varat iedomāties.

   Proporcijas: soda 2, citronskābe 1, kartupeļu ciete, ja grib 1, viss pārējais pēc vēlmēm, eļļa 1 (ja liekas par sausu un nelīp kopā, tad līdz 2).

Tātad, ja 2ēd.k. soda, tad 1ēd.k.citronskābe u.t.t.



 Bildes no interneta resursiem

Par ko tas būs?

  Jau ļoti sen domāju, kā būtu, ja man būtu blogs? Biju pārliecināta, ka tas ir elementāri, bet kļūdījos. Jau pirmās grūtības sagādāja plašais blogu klāsts. Kur, kā, kādu taisīt. Tik daudz iespējas ved apjukumā. Tomēr kā redzams pirmie soļi sperti un tagad tik uz priekšu.

    Vēlos, lai viss, ko šeit rakstu ir saistošs, bet arī noderīgi un interesanti.  Vēlos apskatīt dažādas tēmas sākot no vienkāršas neko nedarīšanas, beidzot ar dažādiem darbiem, ko var paveikt.

   Ceļojumi, māksla, mūzika, kulinārija, rokdarbi, restaurācija, skaistumkopšana, idejas dāvanā, mājas mīluļi, pasaules jaunumi par dažādām neikdienišķām un ļoti ikdienišķām tēmām, dažādu interešu apskats.

    Protams nepretendēju uz rakstnieka māku, bet mēģināts nav zaudēts. 
    Drīz ar jaunām tēmām un iedvesmām...