6. Diena
Šis rīts
sākas ar modinātāju, kuru negribu dzirdēt, bet nevaru sūdzēties par pārgurumu. Aši
savācos, piebeidzu vakardienas švarmu un esmu gatava ceļam.
Pulcējamies st.King David laukumā, kur mūs
sagaida ceļa biedri. Sasveicināmies, sagaidām autobusu un braucam.
Brauciens
kopumā aizņem 3h, braucam caur Jeruzalemi, garām pilsētām, vietām, kur aug
daudz koku, gandrīz kā Latvijas meži, zemei, kas tiek apstrādāta, garām jūrai,
dateļu plantācijai.
Ceļā
ceļabiedri, arābi sāk dziedāt, pilnīgi savādākas dziesmas un stils. Vakar
braucot uz tuksnesi noskaidrojām, ka austrumu tautām nav tikai toņi un pustoņi,
bet vēl ceturdaļtoņi un mūsu mūzikas likumi par toņu un pustoņu ritmu viņiem
nedarbojas, tieši tādēļ mūzikas skanējums ir tik atšķirīgs.
Mūsu
pirmais gala punkts ir Katoļu baznīca, kas atrodas Karmela kalnā, kurā tiek
noturēts dievkalpojums arābu valodā. Nesaprotam ne vārda, cenšos pēc atmiņas
saprast, kura daļa tiek noturēta, liekas, sapratu daļu kur notiek aizlūgšanas
un draudze atbild "Mēs Tevi lūdzam Kungs un Dievs".
Pēc
dievkalpojuma saprotam ,ka Jānis pazudis. Soma atstāta, bet paša nav. Kaspars
izsaka domu, ka varbūt jau paspējis ar kādu iepazīties un uz Tel-Aviva aizbraukt par kādu video projektu parunāt. Jānis ir
ļoti atvērts un talantīgs kontaktu dibinātājs ar cilvēku no jebkura pasaules
kakta.
Grupas vadītājs jau stumj mūs uz autobusa pusi un mēs vēl aizvien
nezinām kur Jānis. Zinām, ka brauksim uz pludmali, bet tas ir izstiepts
jēdziens, jo gar tās krastu braucām vismaz 70km. Pašā pēdējā brīdī Jānis
uzrodas, esot bijis tepat aiz stūra, dārzā un nav pamanījis kā iznākam. Ar
mierīgu sirdi varam atgriezties autobusā un braukt.
Piebraucot
pie jūras nonākam atpūtas laukumā, kurā ir galdi un netīras smiltis. Cilvēki
uzklāj galdus, saliek ēdienus un pikniks var sākties. Nobaudu
dīvainininteresantus salātus. No sākuma domāju, ka tas ir kuskus ar kaut ko
zaļu, izrādījās, kaut kas zaļš, skābs, līdzīgs kā skābene, bet ne tik sīvs un
ne kuskus. Nu, sajūsmā nebiju. Tad vēl nogaršoju arābu picu, maize ar
garšvielām, bet ne pārāk izteiktu garšu, domāju, varētu pagatavot garšīgāk.
Kamēr viss
tiek sagatavos pļāpājam sava starpā latviešu valodā, priecējam acis ar jūru.
Pēc ēšanas aši uz ģērbtuvēm un ūdenī iekšā. Nav jau veselīgi ēst un uzreiz
peldēt, bet te jau ūdens sāļāks kā Latvijā, nenoslīgs :D
Tā ir
bauda iet uz jūru un zināt, ka tā ir silta un nebūs jāiebāž ūdenī kāja, lai to
atkal izvilktu un ietu apģērbties. Tā ir silta un aicinoša. Šodien nav lielu
viļņu, krasts mazliet akmeņains. Var peldēt, vai vienkārši viļņoties viļņos.
Ārā negribas iet un, lai nosaltu jāpaiet ilgam laikam. Domāju, mērcējos vairāk
kā pusstundu.
Iznākot no
ūdens, ārā stāvu saulē un žāvējos. Pastaigā atrodu skaistus gliemežvākus,
vedīšu uz mājām. Atrodu pat tādus, kuriem ir caurumiņš, varēs kaklā iekārt.
Šodiena,
cik saprotu, doma tāda, nogaidīt, kad beigsies lielais karstums un tad doties
apskatīt pilsētu un slavenus dārzus. Kad esamu jau gandrīz nožuvusi,
noskaidroju, ka mēs šeit vēl 2h pavadīsim, lienu atpakaļ ūdenī un, jau atkal,
ilgi ārā nelienu. Esmu gatava pārvākties uz Izraēlu :D
Beigās,
jūrmalā pavadām gandrīz visu dienu, vērojam saulrietu, kas ir 2h vēlāk kā
paredzēts izbraukt. Ceļa biedri nespēj beigt "tusēties", citādi to
nosaukt nevar, laicīgi savākties. Esam apdeguši un noguruši, tā arī nesaprotam,
vai dārzus redzēsim, vai nē. Galā sola, ka redzēsim, bet, kas beidzot esam
atbraukuši, vārti ir ciet un mums ir iespēja to redzēt tikai no žoga otras
puses. Man gan veicas un Jānis, profesionālais fotogrāfs man smukas bildes
uztaisa.
Ir jau
nakts, kas atvadās, tas atvadās, kas brauc, sasēžas mašīnās un sāk garo ceļu uz
mājām. Man ir interesanta diskusija par visu ko, ceļabiedri atkal izdomā
padziedāt, mēs runājam skaļāk, tad uzslēdz radio tik skaļi, un, mēs sēžam zem
tumbām, ka vienu brīdi jūtu, man balss sāk pazust. Par laimi uz lūgums mazliet
klusā pagriezt tiek ņemts vērā, tā norunājam visu ceļu un vēl mājās dzerot tēju
un vēl tad, kad citi jau guļ. Galvenās šī vakara tēmas - Godly Play metode,
kalpošanas veidi, izvēles, pedagoģiskais process, ped. izglītības ieguves
veidi, viss ļoti svarīgi.
Visi
laimīgi esam atgriezušies no jūras kā sarkani tomātiņi. Sarkanas sejas, kājas,
rokas, pleci, kakls, man par sūrst, bet veicas, ka neesmu čūska un viss, kas
šodien sarkans, rīt vai parīt jau būs brūns.
Pārguruši
dodamies pie miera, priecājoties, ka rīt varēs izgulēties. Un jau atkal vakara
rakstīšana, acis sāp, kad neļauju tām krist ciet, bet zinu, ja šodien
neuzrakstīšu, tad rīt ne tik un "pulkstens 22:35 zvana, laiks ir gulēt
iet" dziesma skan galvā….
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru