Divas dienas atpakaļ vēl aizvien dzīvoju ar smago apziņas nastu, ka vēl aizvien neesmu tikusi galā ar savu VID jautājumu EDS mājaslapā.
Visa šī smalkā sistēma mani nokaitināja tik tālu, ka nolēmu tikt no tās vaļā pēc iespējas ātrāk. Paldies Dievam, manā dzīvē ienāca cilvēks, kurš bija tik laipns un iesniedza manas nelaimīgās deklarācijas un gada atskaites. Tagad tikai atlika atrast savu pašnodarbinātā statusa apliecību un iet to anulēt. 
Un te nu sākās mana nākamā problēma, kura vilkās jau kopš šā gada sākuma. Savu jauko apliecību biju nolikusi tik Drošā vietā, ka vairs nekādi nevarēju to atrast un, kad ierados VID ar savu pasi, uzzināju, ka bez savas apliecības neko izdarīt nevaru. Pie sava gudrā konsultanta noskaidroju, ka man ir iespēja aiziet atjaunot savu apliecību un tad iet to noslēgt. Nu ko lai saka, milzu loģika, no viena kabineta ar lapu rokā uz otru, lai to nosvītrotu un izmestu. Tā šo jauko pasākumu atliku līdz brīdim, kad man beidzot sāksies atvaļinājums, jo kāds vēl mani sabiedēja, ka, ja pat nav veikta nekāda saimnieciskā darbība nodokļi jāmaksā un diezgan nopietnos apjomos. Tā manā galvā izauga milzu cipars un, protams, jāgaida lielā atvaļinājuma nauda, lai tiktu galā ar visu samilzušo problēmu.
Gatavojoties pēdējai sesija man uzspīdēja saules stariņš, lielajos papīra klanos atradu savu apliecību un nu man vairs nevajadzēs doties atjaunot, lai anulētu, bet tas jau nenozīmē, ka paķēru lapu un devos uz jauno VID ēku Mežaparkā, lai gan ļoti gribēs apskatīt kā tad tas milzis izskatās no iekšpuses (atsauksmes diezgan labas), bet nu labi, gan jau citu reizi, lai gan.... labāk nē:) Nolēmu, ka nepatīkamās lietas nokārtošu pēc citām nepatīkamām lietām - sesijas. Par laimi sesija bija tīri jauka, atgriežoties Rīgā devos uz darbu un tad uz nometni, kas nebija ieplānota trīs mēnešus iepriekš, līdz ar to viss tika atlikts un nu, kad krāmēju somu uz Liepāju dodoties, nolēmu apmeklēt vietējo VID, jo kamēr Rīgā man laipni paziņoja, ka viss ir mājaslapā, Liepājā, tiku pie jaunas paroles, kuru protams nebiju paņēmusi līdz, un atbilstošajā kabinetā, man ar pirktu datora ekrānā iebakstīja ko nospiest, laipni protams. 
Patīkamākais visā šajā epopejā ir tas, ka viss ir beidzies un nemaz tik milzu summas nodokļos neaizies, tikai 17,..euro. Beidzot esmu brīva un, domāju, ka nākamreiz padomāšu vairāk kā divreiz, pirms iepīšos jaukajos VID pasākumos:)
Foto no interneta resursiem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru